ĪSUMĀ:
- “AstraZeneca” vakcīnas nav gana efektīvas pret Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu.
- Dienvidāfrika uz laiku atliek vakcināciju ar “AstraZeneca”.
- Nopirktos 1,5 miljonus vakcīnu glabās līdz derīguma termiņa beigām aprīlī.
- Kompānija vakcīnas uzlaboto versiju sola līdz vasaras beigām.
- Pirmdien par vakcīnas efektivitāti spriež PVO.
- Palīdzības programmā nabadzīgajām valstīm no 337 miljoniem vakcīnu 240 miljoni ir atvēlēti “AstraZeneca”.
- Nedēļas nogalē pirmās 7200 “AstraZeneca” vakcīnas saņēmusi arī Igaunija.
- Februārī Igaunija plāno saņemt vairāk nekā 40 000 “AstraZeneca” vakcīnu.
- Igaunijā līdz šim nav rekomendēts lietot šo vakcīnu personām virs 70 gadiem.
- Igaunija par vecuma robežas paaugstināšanu lems martā, kad būs jaunākie dati.
- Ungārija -- pirmā ES valsts, kas apstiprina Krievijā ražoto vakcīnu “Sputņik V”.
Pēc tam, kad nedēļas nogalē farmācijas kompānija “AstraZeneca” paziņoja, ka tās jaunākajos pētījumos vakcīnas efektivitāte nav bijusi pietiekami liela uz tā dēvēto vīrusa Dienvidāfrikas paveidu, Dienvidāfrikas varas iestādes paziņoja, ka uz laiku atliek vakcinācijas uzsākšanu ar “AstraZeneca” radīto vakcīnu.
Dienvidāfrikas veselības ministrs Zveli Mkhize paziņojis, ka šis ir pagaidu pasākums līdz visu apstākļu noskaidrošanai. Ministrs atklājis, ka līdz šim iegādātais pusotrs miljons “AstraZeneca” vakcīnu tiks glabāts līdz aprīlim, kad beigsies to derīguma termiņš, cerot, ka mediķi tomēr dos savu apstiprinājumu vakcīnu lietošanai.
Zveli Mkhize arī brīdinājis, ka, iespējams, nākotnē būtu jāgatavojas jau trešajam pandēmijas uzliesmojumam.
“Mēs redzam, ka vairumā valstu otrais slimības vilnis ir bijis daudz smagāks. Tas ir prasījis vairāk dzīvību, un daudz vairāk cilvēku ir nonākuši slimnīcās. Tieši tāpēc ir ļoti iespējams, ka mums drīzumā varētu nākties saskarties arī ar trešo slimības vilni.
Un, tā kā nav nekādu reālo iespēju to novērst, mums būs šim vilnim jāstājas pretī un, iespējams, tā sekas var būt vēl postošākas,” atzina Dienvidāfrikas veselības ministrs.
Citos pētījumos noskaidrots, ka mazāk efektīvas pret Dienvidāfrikas variantu ir arī “Novovax” un “Johnson and Johnson” vakcīnas, kas vēl daudzviet gaida regulatoru apstiprinājumu.
“Tas nav unikāli šim koronavīrusam. Un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, mums katru gadu no jauna jāvakcinējas pret sezonālo gripu. Taču vienlaikus šie rezultāti, manuprāt, mūs atgriež realitātē – mēs bijām diezgan eiforiski, kad sākotnējie rezultāti liecināja par vakcīnu efektivitāti līdz pat 95% gadījumu. Taču visa šī efektivitāte nebija pret Dienvidāfrikas variantu,” norādīja Vitvotersrendas Universitātes infektologs Šabirs Mahdi.
Īpaši lipīgais Dienvidāfrikas variants kopumā izplatījies jau vairāk nekā 30 citās valstīs.
Eiropā atsevišķi gadījumi konstatēti jau virknē valstu, bet plašāki šī varianta uzliesmojumi, kas vairs nav saistīti tikai ar ieceļotājiem no Dienvidāfrikas, konstatēti Lielbritānijā, kas vienlaikus cīnās arī ar savu vīrusa īpaši lipīgo variantu, kā arī Austrijā.
Laikā, kad Austrija saņēmusi pirmo miljonu “AstraZeneca” vakcīnu devu un lielā daļā valsts ierobežojumus plānots mīkstināt, tie varētu tikt stiprināti Tiroles reģionā, kur konstatēti vismaz 75% gadījumi tieši ar Dienvidāfrikas paveidu.
“Ja mēs varētu šo Dienvidāfrikas variantu ierobežot Tirolē un varbūt izkontrolēt šos dažus uzliesmojumus, mēs iegūtu laiku, kas ļautu šo variantu pēc tam apturēt. Izolācija un mājsēdes pagarināšana ļautu Tirolei labāk šo variantu kontrolēt lokāli, ja tas vēl būs iespējams,” pauda Insbrukas Universitātes virusoloģe Dorotija fon Lēra.
Lielbritānijā, kur tika izstrādāta “AstraZeneca” vakcīna, amatpersonas pagaidām “AstraZeneca” vakcīnu turpina lietot un joprojām to rekomendē arī iedzīvotājiem virs 65 gadu vecuma, ko vairs nedara virkne Eiropas Savienības valstu. Savukārt pret jauno Dienvidāfrikas variantu vakcīnas ražotāji sola līdz rudenim izstrādāt vakcīnas modifikāciju, kurai jābūt efektīvākai pret šo vīrusa paveidu.
Bet daudzas Eiropas valstis ir kavējušās ar “AstraZeneca” vakcīnas apstiprināšanu lietošanai, pieprasot vairāk datu par tās efektivitāti.
Pati kompānija ir paziņojusi, ka vakcīnas uzlaboto versiju tā būs izstrādājusi līdz šīs vasaras beigām un darbs pie tā jau aktīvi notiekot.
Sagaidāms, ka pirmdien, 8. februārī, ''Astra Zeneca'' vakcīnas efektivitāti apspriedīs arī īpaši izveidots Pasaules Veselības organizācijas ekspertu panelis. Īpaši nozīmīgi tas ir tāpēc, ka globālajā vakcīnu izplatīšanas programmā “Covax” nabadzīgākajām un vidējo ienākumu valstīm no 337 miljoniem vakcīnu 240 miljoni ir atvēlēti “AstraZeneca” vakcīnām.
Daudzas no nabadzīgākajām valstīm atrodas tieši Āfrikas kontinentā, un iespējamā kavēšanās ar finansiālā ziņā pieejamākajām “AstraZeneca” vakcīnām var atstāt nopietnu ietekmi uz cīņu ar koronavīrusu visā kontinentā.
Nedēļas nogalē pirmās 7200 vakcīnas saņēmusi arī Igaunija.
Kā skaidro Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Tanels Kīks, līdz ar šo vakcīnu ierašanos būs iespējams piedāvāt vakcinācijas iespējas lielākam skaitam igauņu.
Viņš piebilda, ka tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts skaidrs plāns, kā notiks frontes pirmajās līnijās strādājošo darbinieku potēšana. Kopumā šajā mēnesī Igaunija plānojusi saņemt vairāk nekā 40 000 “AstraZeneca” vakcīnu.
Pagājušās nedēļas nogalē arī Igaunijas atbildīgās amatpersonas paziņoja, ka Igaunija par vecuma robežas paaugstināšanu “AstraZeneca” vakcīnas saņēmējiem lems tikai nākammēnes, kad būs zināmi jaunākie vakcīnas ražotāja veikto pētījumu dati. Līdz šim Igaunija nav rekomendējusi vakcinēt ar “AstraZeneca” preparātu personas, kas vecākas par 70 gadiem, jo pašlaik ir pārāk maz datu, lai izvērtētu vakcīnas efektivitāti uz gados veciem cilvēkiem.
Bet tikmēr Ungārija ir kļuvusi par pirmo valsti Eiropas Savienībā, kas apstiprinājusi Krievijā izstrādātās vakcīnas “Sputņik V” lietošanu.
Sākot ar pirmdienu, dažādi karantīnas ierobežojumi pakāpeniski tiek mīkstināti Rumānijā, Nīderlandē, Dānijā un Austrijā, kur atkal tiek atvērtas skolas.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. Covid-19 izplatība nesamazinās arī 2021. gada sākumā.
