Bīstamā un lipīgā vīrusa lielākie uzliesmojumi konstatēti Rumānijā un Itālijā, skartas arī tādas valstis kā Ukraina, Polija, Francija un Vācija. Šajās valstīs pret masalām vakcinēto cilvēku skaits nokrities zem 95%. PVO aicina skartās valstis veikt steidzamus pasākumus, lai apturētu masalu izplatīšanos un palielinātu imunizāciju.
Eksperti vīrusa uzliesmojumu saista gan ar nabadzību, jo visvairāk skarti ekonomiski neattīstītākie reģioni, īpaši Rumānijā, gan arī ar pret vakcīnām vērsto zināmas sabiedrības daļas noskaņojumu un zinātniski nepamatotām bailēm par vakcīnu kaitīgumu.
Vakcīna pret masalām izgudrota 20. gadsimta sešdesmitajos gados, palīdzot apkarot vienu no bīstamākajiem vīrusiem pasaulē. Pirms vakcīnas izgudrošanas, pēc PVO datiem, katru gadu pasaulē no masalām dzīvību zaudēja aptuveni 2,5 miljoni cilvēku, lielākoties mazi bērni.
Šo vakcīnu trūkuma dēļ nabadzīgākajos Āfrikas un Āzijas reģionos kopumā katru gadu joprojām iet bojā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka kopš 2014. gada augusta Latvijā nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām, informē SPKC.
SPKC epidemiologi norāda, ka masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība un vienīgā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija. Latvijā un citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā.
Masalu vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, kas rodas, inficētajai personai klepojot vai šķaudot. Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Tāpat pacientiem var rasties iekaisums smadzeņu audos (encefalīts).
Masalas ir īpaši bīstamas grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības, norāda SPKC.
