“Tas izplatās pasaulē kā pandēmija jau gandrīz divus gadus. No zinātnes viedokļa, būtu ļoti mazticami, ka vīruss neizplatās Turkmenistānā,” raidsabiedrībai BBC atzina PVO pārstāve Katrīna Smolvuda.
PVO savā statistikā izmanto valstu iesūtītos datus par Covid-19 izplatību. Turkmenistāna līdz ar Ziemeļkoreju un dažām Klusā okeāna salu valstīm ir vienīgās valstis, kas vēl nav ziņojušas par Covid-19 gadījumiem. Ja nelielo un nomaļo Klusā okeāna salu valstu gadījumā šī statistika ir ticama, tad totalitārās Ziemeļkorejas (25 miljoni iedzīvotāju) un autoritārās Turkmenistānas (6 miljoni) vadība, visticamāk, noklusē informāciju par patieso stāvokli.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Human Rights Watch” pārstāve Reičela Denbera norāda, ka Turkmenistānas valdība jau sen izcēlusies ar datu noklusēšanu un cilvēku sodīšanu par patiesības izpaušanu.
Covid-19 slimnieki "neeksistē"
Informācijas avoti Turkmenistānas veselības aprūpes iestādēs raidsabiedrībai “RFE/RL” atzina, ka statistika par Covid-19 izplatību tiek apkopota, bet netiek izpausta publiski. Kopš pandēmijas sākuma reģistrēti ap 25 000 nāves gadījumu, kas varētu būt saistīti ar Covid-19.
Upuri, kas miruši ar Covid-19 līdzīgiem simptomiem, tuviniekiem tiek izsniegti speciālos plastmasas maisos; valsts kapsētās ir daudz svaigi raktu kapu, kas liecina par mirstības pieaugumu.
Turkmenistānas iedzīvotājs Sajahats Kurbanovs (vārds mainīts) raidsabiedrībai BBC stāstīja, ka viņam paveicies atveseļoties pēc inficēšanās ar Covid-19.
Augustā viņš cīnījies ar elpas trūkumu, sajutis sāpes krūtīs. Ārsti secināja, ka viņam ir plaušu karsonis un ieteica nekavējoties doties uz slimnīcu. Taču vairākas slimnīcas atteikušās viņu pieņemt, jo Turkmenistānā oficiāli nav koronavīrusa slimnieku.
“Es kritu panikā, vaicāju ārstam: “Ko man iesākt? Nomirt šeit uz vietas?”
Neizdevās glābt saslimušo Turcijas diplomātu
Galu galā viņam tomēr izdevies nokļūt slimnīcā. Kurbanovs stāsta, ka iztērējis ap 2000 dolāru par zālēm un kukuļiem medicīnas personālam. Pēc desmit dienām viņš tika izrakstīts no slimnīcas.
Bēdīgāks liktenis piemeklēja Turcijas diplomātu Kemalu Udžkunu, kurš saslima un nonāca Ašgabatas slimnīcā. Ārsti viņam noteica diagnozi “plaušu karsonis”, lai gan Udžkunam bija tipiskie Covid-19 simptomi. Viņš tika ārstēts ar antibiotikām, lai gan tās nelīdz cīņā ar koronavīrusu.
Udžkuna sieva Guzide sazinājās ar Turcijas slimnīcām un nosūtīja vīra krūšukurvja rentgenuzņēmumus; Turcijas speciālisti apstiprināja, ka viņam, visticamāk, ir Covid-19.
Diplomāta sieva centās sagādāt lidmašīnu slimā vīra transportēšanai uz Turciju, taču bija jau par vēlu: 57 gadus vecais vīrietis nomira, neatguvies no slimības.
Vakcinācija pret Covid-19 obligāta visiem iedzīvotājiem
Covid-19 pārcietušais Kurbanovs vēsta, ka slimnīcu darbinieki ir ļoti piesardzīgi un izvairās lietot tādus vārdus kā “Covid-19” vai “koronavīruss”. Tā vietā viņi saka “šī slimība”, “šis vīruss”.
Kamēr viņš ārstējies slimnīcā, Kurbanovs saņēmis īsziņu no valdības ar aicinājumu lietot sejas masku, jo gaisā ir smiltis un putekļi.
“Vai mēs mirstam no putekļiem?” vaicā Kurbanovs. “Viņi ir gatavi ļaut cilvēkiem nomirt, bet negrib atzīt, ka viņiem ir Covid-19.”
Turkmenistānas valdība gan ir spērusi soļus, kas acīmredzot ir domāti Covid-19 izplatības ierobežošanai. Cilvēkiem ieteikts lietot sejas maskas, slēgti daudzi veikali, ierobežota sabiedriskā transporta kustība, aizliegta cilvēku pulcēšanās uz masu pasākumiem, arī kāzām un bērēm.
Turkmenistāna šovasar kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas vakcināciju pret Covid-19 noteica par obligātu visiem pilsoņiem vecumā virs 18 gadiem. Iedzīvotāju vakcinācijai tiek izmantotas Krievijā un Ķīnā ražotās Covid-19 vakcīnas. Pašlaik pilnībā vakcinēta nedaudz vairāk kā puse (53%) Turkmenistānas iedzīvotāju.
