Putins: Vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu panākta (VIDEO)

• Vienošanās par uguns pārtraukšanu un bruņojuma izvešanu.
• Doņeckas un Luhanskas rajoniem varētu būt īpašs statuss.
• Porošenko kritizējis Krievijas nosacījumus.
• Separātisti cer, ka vienošanos nesīs situācijas „mierīgu atrisinājumu”.

Panākta vienošanās par smagā bruņojuma izvešanu no konflikta zonas, ziņo aģentūra AFP. Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra, ka dokumentā arī iekļauts punkts par visu ārvalstu bruņoto formējumu izvešanu no Ukrainas teritorijas, ziņo BBC.

Savukārt Putins žurnālistiem pastāstījis, ka saskaņā ar vienošanos Ukrainas armija izvedīs smago bruņojumu noteiktā attālumā no pašreizējās sadales līnijas, bet separātisti atvedīs savu smago bruņojumu no līnijas, kas fiksēta septembra Minskas vienošanās dokumentos. Tāpat separātisti sagaida, ka ukraiņu spēki Debaļcevā noliks ieročus, vēsta BBC.

 „Mums izdevās panākt vienošanos par galvenajiem punktiem,” medijiem paziņojis Putins. AFP atzīmē, ka viņš bija acīmredzot apmierināts.   

„Mēs esam vienojušies par uguns pārtraukšanu,” sacīja Putins, apgalvojot, ka Kijeva nevēloties sākt tiešas sarunas ar separātistiem. 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses konference pēc sarunu beigām (krievu valodā):

Krievijas līderis arī paudis cerību, ka abas puses līdz uguns pārtraukšanas brīdim izrādīs savaldību, lai izvairītos no nevajadzīgas asinsizliešanas un upuriem. Viņš gan atzina, ka pastāv bažas par sadursmju turpināšanu, bet uzsvēra - valstu līderi mēģinās to novērst.

„Mēs esam vienojušies ar prezidentu Porošenko, ka mēs uzdosim - esmu gatavs to izdarīt no savas puses - mūsu militārajiem ekspertiem, lai noteiktu, kas īsti notiek pašlaik dzīves reālitātē un izstrādāt, kaut vai mēģināt izstrādāt vienošanās punktu ievērošanas pārbaudi,” paziņoja Putins.

Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka Minskas sarunās panākts „saprātīgs politisks risinājums”, vēsta AFP.

Donbasam īpašs statuss

Putins arī paziņoja, ka vienošanās paredzot, ka stāsies spēkā iepriekš Ukrainas parlamenta pieņemtais likums par Doņeckas un Luhanskas rajonu īpašo statusu.

Ukrainas parlaments pērn septembrī piedāvāja likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.

Porošenko kritisks par nosacījumiem

Vēl pirms divām stundām Ukrainas prezidents Petro Porošenko aģentūrai AFP pauda, ka aizvien „nav labu ziņu” .„Diemžēl pagaidām nav labu ziņu,” sacīja Porošenko, komentējot sarunu gaitu, kurās iesaistīta Ukraina, Krievija, Francija un Vācija. „Tajās ir nosacījumi, ko uzskatu par nepieņemamiem,” sacīja Porošenko.

Porošenko uzstāja, ka līdz gada beigām jāizveido kontrolēta starptautiska robeža, ziņo BBC.

Tikmēr Ukrainas separātisti, komentējot panākto vienošanos, paziņojuši, ka tā dod „cerību uz mierīgu atrisinājumu”.

Baltkrievijas galvaspilsētā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Aģentūras „Reuters” apskatītais dokuments, kuru apspriežot Minskas sarunās, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu un drošības zonas izveidi. Tiesa, aģentūra norāda, ka nav skaidrs, vai šis dokuments ir galīgais melnraksts, ko apspriež valstu līderi.

Dokumenta nosaukums ir „Pasākumu kopums Minskas vienošanās ieviešanai” un tas datēts ar ceturtdienu, 12.februāri, pulksten 5:30.

Dokumentā arī norādīts, ka Ukrainai jāpārņem pilnā kontrolē robeža ar Krieviju līdz 2015.gada beigām, kā arī paredzēta pilna ārvalstu spēku un visu nelegālo ieroču izvešana no Austrumukrainas.  Tāpat dokumentā norādīts, ka Ukrainā jānotiek konstitucionālajai reformai, kas paredz arī varas decentralizāciju separātistu pārņemtajā Doņeckas un Luhanskas reģionos.  

Savukārt izdevums „Evropejskaja Pravda”, atsaucoties uz kādu Eiropas diplomātisko avotu, vēstīja, ka Minskā publiskajai parakstīšanai bija gatavots dokuments, taču šo ieceri izgāza prokrievisie separātisti. Avots apgalvojis, ka separātistu līderi neparaksta vienošanos pēc tiešām Krievijas norādēm, kuru mērķis esot izgāzt sarunas un pierādīt, ka pašpasludinātās republikas esot patstāvīgi sarunu subjekti.  

„Kritiskajā brīdī vērojam lētu teātri. Taču visiem ir acīmredzami, ka miers, šķiet, nav Krievijas un tās protežējamo interesēs,” piebildis avots. 

Taču pēc Krievijas prezidenta Putina paziņojuma par vienošanās panākšanu, parakstīt to piekrituši arī pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko un  Luhanskas tautas republikas līderis Igors Plotņickis, ziņo Krievijas aģentūra „Tass”. 

Tikmēr raidsabiedrība BBC vēsta, ka Minskas sarunu dalībnieki paziņojuši žurnālistiem, ka separātisti uzstāja uz ukraiņu spēku izvešanas no Debaļcevas. 

Ukrainas Iekšlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Dmitrijs Kuļeba savā profilā tviterī paziņojis, ka Krievija „tirgojas” par Debaļcevas nonākšanu separātistu rokās. Kuļeba paskaidroja, ka bez Debaļcevas pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas republikas ir uz Ukrainu spēku „transporta  āķa”, ziņo aģentūra „Unian”.  

Kaujas Ukrainā nerimst

Tikmēr no Ukrainas atkal pienāk ziņas par kaujām un bojāgājušajiem. Ukrainas spēku pārstāvji paziņojuši, ka apšaudēs un sadursmēs nogalināti divi Ukrainas karavīri, bet 21 karavīrs guvis ievainojumus, ziņo AFP.

Savukārt prokrievisko separātistu izveidotā Doņeckas pilsētas administrācija ziņo par septiņiem nogalinātajiem un 14 ievainotajiem naktī uz ceturtdienu.   

Bet Ukrainas brīvprātīgo bataljons „Azov” ziņo par smagām kaujām pie Mariupoles.    

Jau vēstīts, ka sarunas ilga kopš trešdienas vakara un tajās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturo kā nervu spēli. 

Katra no pusēm uz sarunām ieradusies ar samērā atšķirīgu pozīciju. Gan Rietumu līderi, gan Ukraina vaino Krievijas varu separātistu atbalstīšanā ar ieročiem, munīciju un  arī ar karavīriem, pieprasa izvest no Austrumukrainas smagos ieročus, atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām un nu jau arī no Ukrainas teritorijas.

Savukārt Krievijas puse pie sarunu galda sēdās ar prasībām paturēt Krimu, nodrošināt Doņeckas un Luhanskas autonomiju, Ukrainas karaspēka aiziešanu no šīm teritorijām.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.