Pēc Otrā pasaules kara okupētās Japānas Ziemeļu teritorijas salas PSRS tā arī neatdeva atpakaļ Japānai. Tuvākais risinājums bija tālā 1956. gada sarunas, kad Padomju Savienība piekrita atdot divas no četrām salām pēc miera līguma noslēgšanas. Tomēr ne Aukstajā karā, ne pēc tam oficiāls miera līgums ar Japānu šo salu dēļ tā arī netika noslēgts. Teritoriāli necilās un ekonomiski pēdējās desmitgadēs arvien atpalikušākās teritorijas ziņu virsrakstos lielākoties nonāca tikai ar kārtējo Krievijas amatpersonu vizīti, neiztrūkstoši saniknojot Japānu.
Par spīti šai gaisotnei, formālu dialogu Japāna vienmēr uzturējusi, jo arī Japānai tās ir dziļi simboliskas, to atgriešana būtu milzīga balva jebkura Japānas politiķa karjerai – tā “Pasaules panorāmai” skaidro Tokijas Aizsardzības institūta pētnieks Hiroši Jamazoe. "Viņi vienmēr spēlē spēlītes ar Japānu. Tomēr, pat ja tiek aizskartas mūsu nacionālās jūtas, mūsu valdība saglabā pacietīgu nostāju un skaidro to, kā saredzam nepieciešamos risinājumus šiem teritoriālajiem strīdiem ar Krieviju. Mēs nepametīsim dialogu dažu provokāciju dēļ no Krievijas puses," teica Jamazoe.
Taču pēdējos mēnešos no Krievijas puses sagaidītas ne vien provokācijas, bet kāds negaidīts pārsteigums - austrumu ekonomikas foruma laikā Vladivostokā septembrī prezidents Putins pēkšņi paziņoja, ka Krievija ir gatava miera līgumu parakstīt bez nekādiem priekšnosacījumiem. “To sauc par troļļošanu,” tik strupi Putina teikto laikrakstam “Business Insider” raksturoija bijušais Krievijas ārlietu ministra vietnieks un pašlaik Putina kritiķis Georgijs Kunadze, norādot, ka Putins nevienā jautājumā nav gatavs piekāpties.
Tomēr nākamajās sanāksmēs, tostarp tikko notikušajā G20 samitā Argentīnā iezīmējušies pat daži scenāriji konflikta risināšanai. Japāna likusi noprast, ka vēlas atgūt divas mazākās salas vispirms, bet pēc tam turpināt sarunas par divām atlikušajām salām, kurās japāņi varētu ierasties un pat uzsākt ekonomiskās aktivitātes. Līdz šim vienīgā vienošanās, kas šajā virzienā tikusi panākta, ir tiesību piešķiršana japāņiem apmeklēt uz salām esošos tuvinieku kapus.
Skaidrs arī, ko Krievija gribētu pretī – garantijas, ka salās netiktu izvietoti ASV militārie objekti, kuru atrašanās Japānā ir vēl viens mantojums no Otrā pasaules kara beigām. Tāpat Krievija gribētu dāsnas izmaksas salas apdzīvojošiem Krievijas pilsoņiem par pārcelšanos un pat Krimas aneksijas dēļ ieviesto sankciju atcelšanu. Kā skaidro eksperti – tam Japāna nevarētu piekrist, it īpaši pēdējo saasinājumu kontekstā Azovas jūrā, kas arī Japānai ir rūgts atgādinājums par Krievijas teritoriālo pretenziju raksturu.
"Augstākā prioritāte mums ir palikt par nozīmīgiem partneriem ar līdzīgi domājošām valstīm, pirmkārt, ASV un Eiropas Savienības valstīm, kā arī Austrālijai. Tie ir mūsu uzticamie un nozīmīgie partneri. Tāpēc arī mēs nevaram paciest Krievijas slikto rīcību Ukrainā un citās teritorijās Eiropā, un tāpēc arī esam apstiprinājuši sankciju režīmu pret Krieviju," skaidroja Jamazoe.
Līdz ar to izveidojies gana spēcīgu argumentu kopums, kas liek domāt, ka Putina paziņojums par piekāpšanos ir bijis ja ne troļļošana, tad kārtējā diplomātiskā spēle ar neredzamiem zemūdens akmeņiem gan. Tas būs jāņem vērā Japānas premjerministram, kad viņš janvārī apmeklēs Maskavu, lai turpinātu sarunas. Kā izteicies ilggadējais Japānas Ziemeļu teritoriju ministrs – vienošanās par salu atgūšanu tiks panākta vai nu Abes un Putina laikā, vai nekad.
