Par 120 stundu jeb piecas dienas ilgu ugunspārtraukšanu Sīrijas ziemeļaustrumos tika paziņots ceturtdien vakarā. Pēc Amerikas Savienoto Valstu aicinājuma Turcija piekrita iepauzēt savā militārajā operācijā pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, lai kurdu spēki varētu pamest buferzonu pierobežā, ko Sīrijas teritorijā vēlas izveidot Turcija.
Sīrijas kurdi paziņojuši, ka pilda vienošanos un atvelk savus spēkus no aptuveni 120 kilometrus gara robežas posma.
Otrdienas vakarā ugunspārtraukšanas režīma termiņš beigsies, un nav skaidrs, vai un cik intensīvi Turcijas militārās operācijas pret kurdu kaujiniekiem Sīrijā atsāksies.
Otrdien Sočos Turcijas prezidents Erdogans tiekas ar Krievijas prezidentu Putinu. Sarunas koncentrēsies uz „situācijas normalizēšanu” Sīrijas ziemeļaustrumos, teica Kremlis.
Savukārt Turcijas prezidents Ankaras lidostā pirms izlidošanas uz Krieviju brīdināja, ka Turcija atsāks militāro ofensīvu Sīrijā ar „vēl lielāku apņēmību”, ja kurdu kaujinieki nebūs atkāpušies saskaņā ar ugunspārtraukšanas vienošanos.
Sīrijas karā Krievija un Turcija atbalsta pretējās karojošās puses – Maskava Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, Ankara – opozīcijas kaujiniekus. Neskatoties uz to, abas spējušas sadarboties, tostarp Turcija, NATO dalībvalsts, no Krievijas iegādājās pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas izraisīja nesaskaņas ar citām alianses sabiedrotajām.
Turcijas armija sāka uzbrukumus Sīrijas ziemeļos 9. oktobrī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par tur izvietoto amerikāņu karavīru izvešanu. Viņi līdz šim atbalstīja kurdus cīņā pret džihādistu grupējumu „Islāma valsts”. Kurdi Vašingtonu apsūdzējuši par dūrienu mugurā. Trampam pārmet „zaļās gaismas” došanu Turcijai sākt uzbrukumus Sīrijas kurdiem, ko viņš pats noraida.
Pats Tramps pirmdien paziņoja, ka Sīrijā tomēr palikšot neliels skaits ASV karavīru – daļa, lai apsargātu naftas atradnes, bet citi palikšot pie Izraēlas un Jordānijas robežām.
Kas attiecas uz ugunspārtraukšanu starp Turciju un Sīrijas kurdu kaujiniekiem – Tramps nav izslēdzis, ka ugunspārtraukšanas režīms var tikt pagarināts.
Telefonsarunā pirmdien ar Putinu arī Francijas prezidents Emanuels Makrons teica, ka Parīze vēlētos ugunspārtraukšanas režīma pagarināšanu. Elizejas pils paziņojumā teikts, ka Francijas vēlas „atrisināt krīzi ar diplomātiskiem līdzekļiem.”
Tikmēr Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karrenbauere rosina gar Sīrijas robežu ar Turciju izveidot starptautiski kontrolētu drošības zonu. Ziņu aģentūrai DPA viņa teica, ka šo plānu liks galdā šonedēļ paredzētajā NATO sanāksmē Briselē.
KONTEKSTS:
Turcijas militārās operācijas Sīrijas ziemeļaustrumos oktobra sākumā sāka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atsaukt tur izvietotos ASV karavīrus, kas atbalstīja Sīrijas kurdu kaujiniekus cīņā pret džihādistu grupējumu "Daīš" jeb „Islāma valsti”.
Ankara kurdu kaujiniekus uzskata par draudu savai nacionālajai drošībai, un viens no iebrukuma mērķiem ir viņus padzīt no pierobežas. Ankara vēlas Sīrijā izveidot aptuveni 30 kilometrus platu un gandrīz 500 km garu „drošības zonu” gar robežu. Tā arī plāno uz šo zonu pārvietot vairāk nekā trīs miljonus sīriešu bēgļu, kas patlaban atrodas Turcijā.
