Iepriekš ar šādu aicinājumu bija nācis klajā Krievijas pareizticīgās baznīcas galva patriarhs Kirils. Ukrainas amatpersonas gan uzsvērušas, ka Krievijas pareizticīgā baznīca ukraiņiem nav nekāda autoritāte un patriarha Kirila paziņojumi ir daļa no Kremļa propagandas.
Krievija daudzkārt ir izcēlusies ar melīgiem paziņojumiem par situāciju Ukrainas frontē, tādēļ ir pamats apšaubīt, vai vienpusējā kārtā izsludinātais pamiers tiešām tiks ievērots.
"Krievijai jāizvācas no okupētās teritorijas, tikai tad tā iegūs "pagaidu pamieru". Paturiet savu liekulību pie sevis," vēsta Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.
First. Ukraine doesn't attack foreign territory & doesn't kill civilians. As RF does. Ukraine destroys only members of the occupation army on its territory...
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) January 5, 2023
Second. RF must leave the occupied territories - only then will it have a "temporary truce". Keep hypocrisy to yourself.
Putina rīkojumā teikts, ka pamiers jāievēro visā Ukrainas frontes līnijā no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.
Iepriekš tieši šādu termiņu bija nosaucis patriarhs Kirils, tādējādi noprotams, ka viņa paziņojums bija saskaņots ar Kremli.
"Es, Kirils, Maskavas un visas Krievzemes patriarhs, vēršos pie visām konfliktā iesaistītajām pusēm ar aicinājumu pārtraukt uguni un izsludināt Ziemassvētku pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24, lai pareizticīgie ļaudis varētu apmeklēt dievkalpojumus Ziemassvētku vakarā un Kristus dzimšanas dienā," teikts patriarha Kirila paziņojumā.
Patriarhs Kirils ir pazīstams kā dedzīgs Putina režīma atbalstītājs; viņš paudis atbalstu arī Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā.
Ukraiņi netic Maskavas apgalvojumiem
Pēdējos gados Ukrainas pareizticīgā baznīca centusies norobežoties no saitēm ar Maskavu. Šogad arī pareizticīgo Ziemassvētkus daudzi ukraiņi svinēja 25. decembrī, kā to dara lielākā daļa Rietumu pasaules.
Podoļaks norādīja, ka Krievijas pareizticīgā baznīca darbojas Krievijas kara propagandas interesēs.
"Krievijas pareizticīgā baznīca ir aicinājusi veikt genocīdu pret ukraiņiem, rosinājusi masu slepkavības un atbalsta vēl lielāku Krievijas militarizāciju. Tādējādi baznīcas paziņojums par "Ziemassvētku pamieru" ir cinisks slazds un propagandas elements," vēsta Podoļaks.
Iepriekš uz pamieru aicināja arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš telefonsarunā ar Putinu mudinājis apturēt karadarbību Ukrainā, izsludinot vienpusēju pamieru.
"Prezidents Erdogans teica, ka aicinājumiem uz mieru un sarunām jābūt atbalstītām ar vienpusēju pamieru un redzējumu par taisnīgu risinājumu," pavēstīja Erdogana birojs.
Ukraina prognozē jaunu Krievijas agresijas vilni
Ukrainas frontē pagaidām nekas neliecina par iespējamo pamieru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdina, ka Krievija tuvāko mēnešu laikā plāno vēl vienu agresijas vilni un jādara viss iespējamais, lai tas kļūtu par pēdējo.
Kā Krievijas ofensīvas virzieni minēti, piemēram, Ukrainas austrumi un ziemeļi, bet laiks, kad tas varētu notikt – janvāris līdz marts. To ietekmē arī laikapstākļi, jo tagad arī Ukrainā daudzas dienas bijis silts, cieto zemi daudzviet pārvēršot dubļos.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs izteicies, ka Krievija gatavo eskalāciju frontē februārī.
Viņš skaidrojis, ka Krievija rēķinās ar zināmu saasinājumu un tam gatavojas. Un par to daudz kas liecinot, piemēram, Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks esot aktivizējies, rīkojot tikšanās ar Eiropas līderiem, lai piespiestu Ukrainu parakstīt noteiktus miera līgumus.
Danilovs arī atzīmēja, ka tuvākajā laikā Krievijā, visticamāk, notiks vēl viens mobilizācijas vilnis. Ukrainas amatpersonas iepriekš kā iespējamo jaunās mobilizācijas izsludināšanas datumu ir nosaukušas tieši 5. janvāri.
Francija sola piegādāt Ukrainai tankus
Rietumvalstis tikmēr ir apsolījušas palielināt militāro atbalstu Ukrainai. Būtisks paziņojums militārā atbalsta ziņā ir Francijas prezidenta Emanuela Makrona apsolītie tanki. Makronam trešdien bija telefonsaruna ar Zelenski, un viņš Ukrainas prezidentam solījis piegādāt Francijā ražotus vieglos tankus "AMX-10 RC".
Tā ir pirmā reize, kad Rietumos izstrādāti tanki tiks piegādāti Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Pagaidām gan nav zināms, cik tanku Francija piegādās Ukrainai un kad tas varētu notikt. Francijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka abu valstu aizsardzības ministri drīzumā apspriedīs šo jautājumu detalizētāk.
Šie tanki, kas tiek izmantoti kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, ir salīdzinoši ļoti viegli un mobili. Tie ir paveci, bet darbojas labi, norādīja Francijas amatpersona. Tāpat Francija plāno piegādāt vēl bruņutransportierus.
Francija jau ir piegādājusi Ukrainai gan bruņutransportierus, gan raķešu palaidējus, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes.
Tikmēr Norvēģija ir nodevusi Ukrainai vēl 10 000 artilērijas šāviņu ar 155 milimetru kalibru. Šos šāviņus var izmantot vairākos artilērijas ieroču veidos, tostarp pašgājējhaubicēs. Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjerns Arilds Grams apliecinājis, ka Norvēģija šogad turpinās atbalstīt Ukrainu un viņa resors pārbaudīs, kādus ieročus Ukrainas Bruņotajiem spēkiem iegādāties tieši no ražotājiem.
ASV varētu piegādāt "Bradley" kaujas mašīnas
ASV prezidents Džo Baidens izteicies, ka tiek apsvērta iespēja Ukrainai nodrošināt kājnieku kaujas mašīnas "Bradley". Šīs mašīnas, kas aprīkotas ar jaudīgu lielgabalu, ASV armija karaspēka pārvadāšanai kara zonā izmantoja kopš 80. gadu vidus.
ASV armijai ir tūkstošiem šo bruņu kājnieku mašīnu, kas varētu nodrošināt Ukrainas aizstāvjiem lielāku uguns spēku kaujas laukā. Aģentūra "Reuters" raksta, ka vēl nav skaidrs, cik mašīnu varētu sūtīt uz Ukrainu. Tiek norādīts, ka ASV gatavo kārtējo militārās palīdzības paketi Ukrainai, kas varētu tikt izsludināta tuvākajās dienās.
"Mums šogad jāpieliek punkts Krievijas agresijai un nav jāatliek neviena no aizsardzības spējām, kas var paātrināt teroristiskās valsts sakāvi," uzsver Zelenskis.
"Mūsdienu Rietumu bruņumašīnas, Rietumu tipa tanki ir tikai viena no šīm galvenajām spējām. Krievija tuvāko mēnešu laikā plāno vēl vienu agresijas vilni. Mums šis vilnis jāpadara par pēdējo — lai teroristiem nav izredžu atriebties.
Katram no mūsu partneriem būs ļoti konkrēta informācija par mūsu aizsardzības vajadzībām. Un mums visiem ir viens mērķis: pēc iespējas ātrāk izbeigt Krievijas agresiju, atjaunot uzticamu un ilgstošu mieru."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
