Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs informēja, ka apspriesti jautājumi par konflikta noregulējumu Ukrainas dienvidaustrumos un par abās pusēs aizturēto personu atgriešanos.
Diskutēts arī par iespēju turpināt kontaktus tā dēvētajā Normandijas formātā, un šo jautājumu jau tuvākajā laikā apspriedīs eksperti.
Vēl pirms sarunas Putins paziņoja, ka esot gatavs miera sarunām pēc 21. jūlijā Ukrainā gaidāmajām vēlēšanām, tomēr par šādu iespēju pēc sarunas komentāri netika sniegti.
Savukārt Zelenska preses dienests informē, ka galvenais jautājums bijis aizturēto Ukrainas jūrnieku atbrīvošana. 24 personas no diviem kara un viena civilā kuģa tika aizturētas pie Kerčas šauruma pagājušā gada novembrī. Krievijā viņiem izvirzītas apsūdzības par nelikumīgu robežas šķērsošanu.
Iepriekš šīs nedēļas sākumā Zelenskis uzrunāja Putinu videovēstījumā, aicinot abiem tikties Minskā. Vēršoties pie Putina, Zelenskis teica, ka bez Normandijas četrinieka sarunām vajadzētu pievienoties arī Savienoto Valstu un Lielbritānijas līderiem:
„Vajag parunāt? Vajag. Parunāsim, kam pieder Krima un kā nav Donbasā. Sarunu formātu piedāvāju šādu. Es, jūs, ASV prezidents Donalds Tramps, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons. Sarunu vieta? Domāju, ka Aleksandrs Lukašenko ar prieku mūs abus uzņems Minskā. Mēs nemainām un neatsakāmies ne no kādiem diplomātiskiem formātiem. Mēs piedāvājam parunāties, jo parunāties taču vajadzētu, vai ne?”
Saskaņā ar Krievijas mediju vēstīto, Putins, šķiet, neiebilst. Viņš ceturtdien teicis, ka Maskava „nekad nav noraidījusi nevienu no piedāvātajiem formātiem”, tostarp Normandijas grupas paplašināšanu.
Kopš 2014.gadā Ukrainas austrumos sākās karš, tajā bojā gājuši vismaz 13 tūkstoši cilvēku. Krievija atbalsta prokremliskos separātistus, Ukraina un rietumvalstis Maskavu apsūdz par karavīru un bruņojuma sūtīšanu pāri robežai. Kremlis apsūdzības noraida.
