Krievijas un ASV prezidentu Vladimira Putina un Baraka Obamas tikšanās Ņujorkā bija viņu pirmās oficiālās sarunas aci pret aci gandrīz divu gadu laikā. Tikšanās ilga pusotru stundu. Tā notika pēc tam, kad ANO Ģenerālajā asamblejā abi jau bija nākuši klajā ar savām uzrunām. Savā uzrunā Obama, kaut kritizēja Krieviju par tās politiku Ukrainā, paziņoja, ka Vašingtona ir gatava strādāt kopā ar Krieviju, kā arī Irānu, lai atrastu risinājumu konfliktam Sīrijā.
Savukārt Putins savā uzrunā paziņoja, ka nesadarboties ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu centienos sakaut džihādistu grupējumu „Islāma valsts” būtu „milzīga kļūda”, un aicināja ANO Drošības padomē pieņemt rezolūciju par visu spēku rīcības koordinēšanu, kas cīnās pret teroristiskajiem grupējumiem. Ir jāveido „plaša pretterorisma koalīcija”, paziņoja Krievijas prezidents.
Vēlāk divpusējās sarunās abi runāja gan par Ukrainu, gan Sīriju. Bet Maskava norādīja, ka Sīrija bijusi galvenā tēma.
Pēc tikšanās ar ASV prezidentu Putins preses konferencē atzina, ka abu valstu attiecības ir pasliktinājušās līdz zemam līmenim, bet sacīja, ka tikšanās bija „ļoti noderīga un atklāta”.
Putins paziņoja, ka Krievija varētu iesaistīties gaisa uzlidojumos pret grupējumu „Islāma valsts”, bet tikai tad, ja būtu pieņemta attiecīga ANO Drošības padomes rezolūcija. Viņš atgādināja, ka ASV vadītās koalīcijas uzlidojumi Sīrijā notiek bez Damaskas piekrišanas.
Abi prezidenti piekrita, ka Sīrijā jābūt politiskas pārejas procesam. Tomēr ir „fundamentālas atšķirības” par Asada lomu un nākotni, norādīja kāda augsta ASV amatpersona.
Putins sarunas ar Obamu raksturoja šādi: „Saruna bija ļoti konstruktīva, lietišķa un ļoti atklāta. Mēs atradām daudzus saskarsmes punktus. Bet ir arī nesaskaņas. Tās principā ir publiski zināmas, un šeit nav nepieciešamības tās atkārtot. Bet, manuprāt, ir iespējams strādāt kopā pie kopīgu problēmu risināšanas.”
Maskava allaž atbalstījusi Sīrijas prezidentu Asadu, Putinam paziņojot, ka tā ir vienīgā leģitīmā vara Sīrijā. Obama savā runā ANO Ģenerālajā asamblejā Asadu savukārt raksturoja kā tirānu. Arī Francija turpina uzstāt, ka Asadam ir jāaiziet. Bet Krievijas prezidents Putins nepiekrīt: „Es ar lielu cieņu attiecos pret saviem kolēģiem, gan pret ASV, gan Francijas prezidentiem. Bet viņi, cik man zināms, nav Sīrijas pilsoņi, tādēļ diez vai viņiem vajadzētu būt iesaistītiem citas valsts līderu izvēlē.”
Putins sacīja, ka tikai Sīrijas tauta var nomainīt savu līderi un ka Asads esot piekritis sākt reformu programmu. Tādas valstis kā Lielbritānija savu pozīciju gan, liekas, ir mīkstinājušas, pieļaujot, ka Asads varētu būt daļa no politiskās pārejas procesa, bet joprojām uzstāj, ka galu galā viņam ir jāaiziet.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns vakar paziņoja, ka progress varētu būt iespējams, ja Vašingtona un Maskava spēj vienoties par vairāk nekā četrus gadus ilgušā konflikta atrisināšanu.
Jau vēstīts, ka Putins pirmdien Ņujorkā, uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, paziņoja, ka nesadarbošanās ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu centienos sakaut "Islāma valsti" ir kļūda. Putins arī ierosinājis pieņemt ANO Drošības padomes rezolūciju, kas būtu pamats starptautiskās koalīcijas cīņai pret džihādistu grupējumu.
"Islāma valsts" ir sagrābusi plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, kur cenšas ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludinājusi tur "kalifātu" un pastrādājusi neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.
Grupējumam lojalitāti apliecinājuši arī radikāļu bruņotie formējumi Lībijā un Ēģiptē.
