Tomēr plašākus komentārus žurnālistiem par šo jautājumu amatpersonas nesniedza.
“Mēs arī piekrītam, ka krīze Ukrainā ir jautājums, kas jārisina pēc iespējas ātrāk. Tas vēl joprojām apgrūtina svarīgās Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. Šīs problēmas ieilgšana rada lielu risku uzticības, sadarbības un noteikumu vērtībām, kas attīstījušās vairāk nekā 25 gadu dialoga laikā,” paziņoja Konte.
Politikas eksperti pieļāva iespēju, ka arī Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks tikšanās laikā Vatikānā varētu atgādināt par Ukrainas konfliktu. Tomēr publiskotā informācija par sarunām ir ļoti skopa.
Mediju pārstāvji vienīgi informē, ka, līdzīgi kā pirmo savstarpējo sarunu laikā 2013.gadā, arī uz trešo tikšanos ar Francisku Putins ieradās 50 minūtes vēlāk. Tas varētu liecināt, ka Kremļa saimnieks vēlas saglabāt pašreizējo attiecību līmeni, tostarp stingri aizstāvēt oficiālās Maskavas pozīciju.
KONTEKSTS:
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Taču vienošanās situāciju neatrisināja, un konflikts nav beidzies.
