Uzbrucējs strādājis policijā Ankarā
Krievijas vēstnieks Turcijā Andrejs Karlovs tika sašauts pirmdienas, 19.decembra, vakarā Ankarā fotoizstādes atklāšanā par Krieviju, kad viņš noslēdza savu uzrunu. Videoattēlos redzams, kā vēstnieks, atskanot šāvieniem, sabrūk uz zemes, bet uzbrucējs, kas viņam atradās turpat aiz muguras – jauns, slaida auguma vīrietis tērpies melnā uzvalkā un baltā kreklā – vicina pistoli un sāk kliegt.
Varasiestādes vēlāk uzbrucēju identificēja kā 22 gadus veco Mevlutu Altintašu, kurš pēdējos divus par pusi gadu strādājis Ankaras policijā. Pēc vēstnieka sašaušanas, saskaņā ar vietējo mediju vēstīto, viņš kliedza „neaizmirstiet Alepo, neaizmirstiet Sīriju”, „jūs tur nogalināt neaizsargātus bērnus, tādēļ jūs mirsiet šeit”.
Uzbrucējs iekļuva izstāžu zālē, izmantojot savu policista identifikācijas karti. Attēlos redzams, ka vēstnieka uzrunās laikā viņš stāvēja Karlovam tieši aiz muguras. Krievijas vēstnieks no gūtajiem ievainojumiem nomira, bet uzbrucēju nogalināja apšaudē ar policiju.
Izskanējušas versijas, ka viņš varētu būt saistīts ar Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ienaidnieku - musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu. Viņu vaino arī vasarā notikušā puča organizācijā. Pēc tā izvērstas plašas represijas pret tiem, ko uzskata par Gilena piekritējiem.
Diplomāts ar 40 gadu pieredzi
62 gadus vecais Anderjs Karlovs Krievijas vēstnieks Turcijā bija kopš 2013.gada. Viņš bija karjeras diplomāts ar 40 gadu pieredzi, iepriekš bijis vēstnieks arī Ziemeļkorejā.
Karlovam sava apsardze līdzi neesot bijusi. Uzbrukums notika pēc demonstrācijām Turcijā pret Krieviju par tās lomu Sīrijā. Maskava un Ankara atbalsta pretējās karojošās puses, tomēr šobrīd sadarbojās, lai evakuētu iedzīvotājus no Alepo un citām apdzīvotām vietām.
Maskava un Ankara tikai nesen atjaunoja diplomātiskās attiecības, pēc tam kad Turcija pērn notrieca Krievijas karalidmašīnu pie robežas ar Sīriju.
Nosauc par provokāciju un teroraktu
Krievija atentātu nosauca par „teroraktu”.
Pēc telefonsarunas ar Turcijas prezidentu Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzbrukuma mērķis bija sabojāt abu valstu attiecības: „Šis pastrādātais noziegums bez šaubām ir provokācija ar mērķi graut Krievijas - Turcijas attiecību normalizāciju un graut miera procesu Sīrijā, ko aktīvi virza Krievija, Turcija un Irāna, kā arī citas valstis, kas ieinteresētas Sīrijas konflikta noregulēšanā.
Uz to var būt tikai viena atbilde - cīņas pastiprināšana pret terorismu. Un bandīti to sajutīs.”
Tādu pašu nostāju pauda Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans: „Pēc uzbrukuma mēs ar Putina kungu runājām pa telefonu un vienojāmies, ka šī ir provokācija. Par to nav šaubu. Krievi atzīmēja, ka viņu pārstāvji vēlētos piedalīties izmeklēšanā. Mēs uz to atbildējām, ka no mūsu puse neredzam šķēršļus kopīgai izmeklēšanai.”
”Vispirms es gribu teikt, lai Dievs svētī dvēseli Krievijas vēstniekam Turcijā Andrejam Karlovam, kurš zaudējis savu dzīvību briesmīgā uzbrukumā. Tie, kas veica šo uzbrukumu, neradīs plaisu starp Turciju un Krieviju. Nav svarīgi, no kurienes terors nāk vai kurš to atbalsta; mūsu valstij, tautai un valdībai vienoti būs jāpārvar šos draudus,” uzsvēra arī Turcija premjers Binali Jildirims.
Bet Krievija arī atzina, ka neatteiksies no atbalsta Sīrijas diktatoram Bašaram Al Asadam, kas formāli bija viens no uzbrukuma motīviem.
“Dažu starptautiskās sabiedrības locekļu mēģinājumi pasniegt lietas tādā veidā, ka atbalsts leģitīmai valdībai Sīrijas Arābu Republikā, Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstij, cīņā pret terorismu, tikai stiprina terorisma draudus ir absolūti nepieņemami šajā gadījumā,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Krievijas izmeklētāji jau ieradušies Anakarā, bet Turcijas varasiestādes saistībā ar atentātu aizturējušas sešas personas. Vienlaikus otrdien Maskavā, kā iepriekš paredzēts, tiksies Krievijas, Turcijas un Irānas ārlietu ministri, lai apspriestu Sīrijas krīzi.
Uzbrukumu Krievijas vēstniekam Ankarā kā vienas no pirmajām stingri nosodīja ASV, kā arī citas rietumvalstis.
