Pēc karadarbības uzsākšanas Sīrijā, pēc terora aktiem Francijā, krievu pasažieru lidmašīnas katastrofas Ēģiptē un krievu kaujas lidmašīnas notriekšanas Turcijas pierobežā ar Sīriju Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nenoliedzami, ir kļuvis par vienu no pamanāmākajiem pasaules līderiem.
Par spīti rietumvalstu un Maskavas starpā pastāvošajām domstarpībām uz Krieviju joprojām tiek liktas lielas cerības cīņā ar teroristu grupējumu "Daīš" jeb "Islāma valsti". Arī ceturtdienas uzrunā federālajai sanāksmei Putins norādījis, ka pasaules valstīm ir pienācis laiks nolikt malā pastāvošās domstarpības un vienoti cīnīties pret globālajiem terorisma draudiem.
"Ir jānoliek malā visi strīdi un domstarpības un jāizveido viena spēcīga dūre, vienota pretterorisma fronte, kas darbosies starptautisko tiesību ietvaros un Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē. Katrai civilizētai valstij tagad ir jāsniedz savs ieguldījums teroristu sakaušanā un ir jāapstiprina sava apņemšanās nevis ar deklarācijām, bet ar konkrētu rīcību.
Un tas nozīmē, ka bandītiem nebūs patvēruma, nebūs dubulto standartu un nebūs nekādu kontaktu ar nevienu teroristu organizāciju," teica Putins.
Nenoliedzami, pirms šīs uzrunas bija zināms, ka liela uzmanība prezidenta gadskārtējā ziņojumā būs pēdējā laika attiecību saspīlējumam ar Turciju. Uzsverot Turcijas tautas labestību, talantu un darba mīlestību, Krievijas prezidents atzinis, ka vadības rīcības dēļ turku tauta no sankcijām tomēr neizbēgs, bet pašiem turku līderiem krievu lidmašīnas notriekšanu vēl ilgi nāksies nožēlot.
"Acīmredzot, Allahs izlēma sodīt Turcijas valdošo kliķi, atņemot tai veselo saprātu. Taču no mums nesagaidīt nervozu un mums un visai pasaulei bīstamu reakciju. Mūsu darbības pamatā, pirmkārt, būs atbildība savas valsts un savas tauitas priekšā.
Mēs negatavojamies un nežvadzināsim ieročus. Taču, ja kāds domā, ka, pastrādājot zemisku kara noziegumu un nogalinot mūsu cilvēkus, viņi atpirksies ar tomātiem vai ar kaut kādiem ierobežojumiem celtniecības vai kādā citā sfērā, tad viņi rūgti maldās.
Mēs vēl ne reizi vien atgādināsim, ko viņi izdarīja. Un viņi vēl ne reizi vien nožēlos padarīto. Mēs turklāt zinām, kas ir jādara," teica Putins. Konkrētākus plānus par līdzšinējā sankciju režīma pret Turciju pastiprināšanu Putins gan neminēja, taču viņa leksika bija skarba.
Krievijas prezidents arī atkārtoti apsūdzēja Turciju par naftas iegādi no ''Daīš'' jeb “Islāma valsts” grupējuma. Ankara šīs apsūdzības kategoriski noraida, un iepriekš valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans pat piedāvāja atkāpties, ja Krievija to spēšot pierādīt. Ceturtdien viņš arī uzsvēra, ka patiesībā galvenie teroristu iegūtās naftas tirgoņi ir krievi.
"Es jums pateikšu, kurš pērk “Daīš” naftu. Tas ir Georgs Hasravi, kuram ir gan Sīrijas, gan Krievijas pase. Viņš ir lielākais tirgonis šajā biznesā, un viņš pārdod šo naftu ne tikai atpakaļ Asada režīmam, bet arī starptautiski. Tas ir labi dokumentēts.
Šajā spēlē iesaistījies arī slavens Krievijas šaha lielmeistars. Arī par to mums ir pierādījumi. Mēs esam sākuši atklāt šo informāciju un turpināsim to darīt," teica Erdogans.
Tāpat Putina vairāk nekā stundu garajā uzrunā apspriestas tādas tēmas kā cīņa ar korupciju, uzņēmējdarbības vide, ekonomiskā situācija gan Krievijā, gan pasaulē. Taču, kā intervijā radiostacijai norādījis politologs Staņislavs Belkovskis, kopumā prezidenta uzrunas teksts ir bijis gaidāms, un viņš šo uzrunu raksturotu kā visai tukšu, nesaturīgu un nomierinošu. Turklāt šajā uzrunā bijušas pat vairākas identiskas frāzes no iepriekšējo gadu uzrunām.
Taču pēc Belkovska vārdiem, vairākas lietas ir piesaistījušas viņa uzmanību ekonomikas stimulēšanai un cīņai ar samilzušo korupciju, ko nosauca par galveno šķērsli Krievijas attīstībai.
"Pirmkārt, ne reizi netika pieminēta Ukraina, un tas tikai liecina, ka šī tēma ir pazudusi no dienaskārtības pirmajām rindām. To ir aizvietojusi cīņa ar starptautisko terorismu un Turcijas drāma.
Otrkārt, draudi Turcijai. Tādi, ka maz neliksies. Es domāju, ka šis bija mājiens uz drīzumā gaidāmu politisku un finansiālu atbalstu kurdiem, viņu politiskajām un militārajām struktūrām. Tāpat es nedzirdēju pietiekami daudz skaitļu, kas apstiprinātu pozitīvu Krievijas ekonomikas izaugsmi. Taču, acīmredzot, šie dati tiek glabāti 17. decembra preses konferencei, jo šīsdienas uzruna tomēr ir tāds sakrāls teksts, ko pārlieku noslogot ar skaitļiem nav vērts," norādījis Belkovskis.
Viņš arī atzīst, ka pašam Putinam šādas uzrunas, visticamāk, īpaši nepatīkot, taču šādu pienākumu viņam uzliek konstitūcija. Taču šāds rituāls, pēc Putina domām, ir garantija politiski psiholoģiskai stabilitātei valstī kopumā.
Pērn galveno uzmanību Putins veltīja Krimas aneksijai un apsūdzībām par Krievijas līdzdalību Ukrainas konfliktā, kā arī kritizēja ASV lomu pasaules politikā.
