Ar paziņojumiem attiecībā uz Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām prezidents Vladimirs Putins nāca klajā dienu pirms piektdien, 27.maijā, paredzētās vizītes Grieķijā. Tā būs pirmā reize gandrīz gada laikā, kad viņš apmeklēs kādu no kopienas valstīm.
Ceturtdien, 26.maijā, grieķu laikrakstā „Kathimerini” publicētā rakstā Putins pauda pārliecību, ka Eiropas Savienībai Krievija ir nepieciešama, ja tā vēlas būt globāls spēlētājs. Viņš arī paziņoja, ka Maskava uzskata, ka Krievijas „attiecībās ar Eiropas Savienību nav problēmu, kuras nevar atrisināt”.
Putins aicināja nostiprināt partnerattiecības, izdarīt „pienācīgus secinājumus no Ukrainas krīzes”, un „patiesi ņemt vērā vienam otra viedokli un intereses”.
Ar šiem paziņojumiem Krievijas prezidents nāca klajā dienu pēc tam, kad tika atbrīvota aptuveni divus gadus ieslodzījumā Krievijā turētā un notiesātā Ukraiņu pilote Savčenko. Viņa tika apmainīta pret divām Ukrainā notiesātajām Krievijas militārpersonām Aleksandru Aleksandrovu un Jevgeņiju Jerofejevu.
Daļa ekspertu gan izteikušies, ka šīs apmaiņas ietvaros varētu būt vēl kādas vienošanās, kas attiecas situācijas noregulējumu Ukrainas austrumos vai Eiropas Savienības sankcijām, Maskavai cerot, ka tās tiks mīkstinātas vai atceltas.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš ceturtdien ieradās vizītē Lietuvā un Latvijā, atzinis, ka Eiropas Savienībai priekšā ir smagas sarunas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju.
Pašreizējās kopienas sankcijas pret Krievijas banku, aizsardzības un finanšu sektoriem ir noteiktas līdz jūlijam. To pagarināšanai ir nepieciešams vienbalsīgs Eiropas Savienības dalībvalstu atbalsts, un to līderi šo jautājumu apspriedīs jūnijā.
Saskaņā ar Šteinmeiera interviju aģentūrai BNS, viņš norādīja, ka šoreiz „kopīgu pozīciju šajā jautājumā panākt būs grūtāk nekā pagājušajā gadā”. Viņš neminēja konkrētas valstis, bet līdz šim skepsi par sankciju pagarināšanu ir paudušas, piemēram, Itālija un Ungārija. Bet Baltijas valstis un Polija aicina turpināt izdarīt spiedienu pret Maskavu.
Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien savukārt paziņoja, ka „Lielā septītnieka” jeb G7 valstu grupai nav nekādu plānu atteikties no sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās lomu konfliktā Ukrainas austrumos. Viņa ar šiem komentāriem nāca klajā Japānā industriāli attīstīto G7 valstu grupas samita laikā.
Ziņots, ka Krievijas un ES attiecības ievērojami pasliktinājās aizpērn, kad Rietumi apvainoja Krieviju par uzbrukuma rīkošanu Ukrainai, kā arī Krimas aneksiju. Paredzams, ka tuvākajās nedēļās ES būs jālemj par sankciju pret Krieviju tālāku nākotni. Sankcijas ir spēkā kopš 2014. gada vidus.