“Man tika teikts, ka nebūs pasliktināšanās, eskalācijas,” teica Makrons.

Britu laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz Francijas amatpersonām, ziņoja, ka Putins esot apsolījis Makronam nesākt jaunas militārās operācijas pret Ukrainu, kā arī pēc mācību beigām izvest tūkstošiem karavīru no Baltkrievijas.

Kremļa pārstāvji gan pēc tam pavēstīja, ka Putins neesot devis nekādus konkrētus solījumus. Maskava apgalvo, ka nekad nav plānojusi paturēt savu kontingentu Baltkrievijā pēc mācību noslēguma.

Makrons saskata ceļu spriedzes mazināšanai

Makrons otrdien Kijevā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Šī bija pirmā Francijas prezidenta vizīte Ukrainā kopš 1998. gada.

Makrons pauda pārliecību, ka pēc tikšanās ar Krievijas un Ukrainas līderiem saskata ceļu spriedzes mazināšanai.

“Mūsu mērķis nākamajās nedēļās un mēnešos ir stabilizēt situāciju un, izmantojot jaunus garantijas mehānismus, dot impulsu ilgstošai deeskalācijai,” teica Makrons.

Pēc tikšanās Zelenskis medijiem sacīja, ka viņa sarunas ar Makronu centrālais jautājums bija miera process Ukrainas austrumos, kur kopš 2014. gada norisinās karadarbība starp Ukrainas karaspēku un Krievijas atbalstītajiem separātistiem.

Krievijas draudīgā poza

Ukrainas prezidents cer, ka drīzumā varētu notikt Normandijas četrinieka (Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas) līderu tikšanās, lai runātu par konflikta izbeigšanu Austrumukrainā. Pēdējo reizi tāda notika 2019. gadā.

“Ļoti pozitīvi vērtējam padomnieku sanāksmi, kas notiks tuvākajās dienās. Es uzskatu, ka pēc šīs tikšanās pastāv iespēja, ja sarunas būs godprātīgas, ka notiks Normandijas formāta līderu sanāksme,” spriež Zelenskis.

“Mums ar prezidentu Makronu ir vienots redzējums par aktuālajiem draudiem un izaicinājumiem Ukrainas, visas Eiropas un pasaules drošībai. Tie pieprasa vienotību un jaunu pieeju no Eiropas līderiem.”

Saspīlējuma mazināšana uz Ukrainas un Krievijas robežas var prasīt vēl vairākus mēnešus, atzīst Makrons.

Francijas prezidents arī norādīja, ka Krievija pašlaik ir ieņēmusi „draudīgu pozu” un izdara spiedienu uz starptautisko sabiedrību.

Ukraina cer arī uz Vācijas atbalstu

Ukrainā šajā laikā viesojās vēl viena augsta ārvalstu amatpersona – Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Viņa otrdien apmeklēja karadarbības skartos rajonus Ukrainas austrumos.

Bērbokai pirmdien bija paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, taču to atcēla. Bērboka paziņoja, ka tikšanās atcelta, jo esot notikušas izmaiņas abu pušu darba grafikos.

Savukārt televīzijas kanāls CNN, atsaucoties uz avotiem Ukrainas valdībā, vēstīja, ka Bērbokas un Zelenska tikšanās atcelta, jo Vācijas ārlietu ministre esot atteikusies skaidri pateikt, ka Berlīne apturēs gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” darbību, ja Krievija vēlreiz iebruks Ukrainā.

Ukraina rīkos savas karaspēka mācības

Baltkrievijas dienvidos netālu no robežas ar Ukrainu līdz mēneša beigām turpināsies Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku kopīgās mācības, kurās piedalās vairāki desmiti tūkstoši Krievijas karavīru.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka paralēli Krievijas un Baltkrievijas militārajiem manevriem Ukrainas bruņotajiem spēkiem no 10. līdz 20. februārim notiks mācības vairākos valsts reģionos. To mērķis esot sagatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam.

Reznikovs sacīja, ka Krievija pagaidām nav izvietojusi "triecienspēkus" pie Ukrainas robežas, taču to varot paveikt aptuveni mēneša laikā.

Pēc ministra teiktā, Krievijā un Baltkrievijā pie robežas ar Ukrainu esot izvietoti aptuveni 119 000 sauszemes spēku karavīru.