Putins nosūtījis brīdinājuma vēstuli ES un Ukrainas līderiem, ziņo BBC, atsaucoties uz prezidenta palīgu Juriju Ušakovu.
Vēstulēs esot izklāstīta Krievijas pozīcija pēc ES un Ukrainas asociācijas līguma ratificēšanas. Eiropas Komisija BBC apstiprināja vēstules saņemšanu, taču neatklāja tās saturu.
Savukārt laikraksts „Financial Times” ziņo, ka vēstulēs runāts par „tūlītējiem un adekvātiem atbildes soļiem”. Iepriekš Maskavas spiediena rezultātā ES un Kijeva atlika brīvas tirdzniecības nosacījumu stāšanos spēkā no šī gada novembra līdz nākamā gada beigām. Tagad Putins vēstulēs ES un Kijevai klāsta, ka šie 15 mēneši jāizmanto, lai izveidotu sarunu grupu, kas mainītu līguma saturu.
„Financial Times” vēsta, ka Putins uzstāj uz „asociācijas līguma sistemātisku koriģēšanu, kas ņems vērā visus Krievijas un Ukrainas ekonomisko sakaru riskus un riskus Krievijas ekonomikai kopumā”.
Pēc lēmuma atlikt brīvas tirdzniecības nosacījumu ieviešanu Ukrainas Ārlietu ministrija skaidroja, ka tas darīts, lai saglabātu līdzsvaru starp vienošanos ar ES un brīvās tirdzniecības režīma turpināšanu ar Krieviju.
ES savukārt skaidroja, ka turpinās piešķirt tirdzniecības privilēģijas Ukrainas precēm, kas nonāk ES tirgū, bet ES preces Ukrainā joprojām būs apliktas ar muitas nodevām.
EK, apstiprinot Putina vēstules saņemšanu, atzīmēja, ka negrasās mainīt pašreizējo asociācijas līguma dokumentu, vēsta Ukrainas aģentūra „Unian”. Eiropas Komisijā aģentūrai norādīja, ka ES pašlaik strādā pie asociācijas līguma ieviešanas, kas ir plāns reformām un modernizācijai Ukrainā. Savukārt jebkuras izmaiņas ES un Ukrainas asociācijas līgumā var ierosināt un saskaņot līgumu parakstījušās puses – ES vai Kijeva. EK arī uzsvēra, ka pašlaik ES nemeklē iespējas mainīt līgumu, bet Ukraina kā suverēnā valsts var izdarīt izvēli atbilstoši savām interesēm.
Vēl pirms divām nedēļām, kad Eiropas Savienība, Ukraina un Krievija, bija tikušās pie sarunu galda, Eiropas Savienības puse daudziem par pārsteigumu pavēstīja, ka kopīgais lēmums ir pagaidīt ar Ukrainas un Eiropas Savienības Asociācijas līguma stāšanos spēkā līdz nākamā gada nogalei, lai tādejādi novērstu Krievijas bažas par to, ka cietīs tās ekonomika.
Šāds solis izsauca nopietnu sašutumu īpaši Ukrainā, taču Brisele skaidroja, ka tas ir visu trīs pušu atbalstīts lēmums. Sarunas ir bijušas par ieviešanas laiku, un nevis par pašu līguma saturu, taču Maskava tagad cenšas panākt, lai tiktu mainīts arī līguma saturs.
Vēstulē, kas nosūtīta Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozo, Putins runājot ne tikai par iespējamo apdraudējumu ekonomikas, par ko Krievijas pārstāvji jau norādījuši trīspusējās sarunās, bet arī par sistemātiskām nepilnībām. Avoti Eiropas Savienības institūcijās apgalvo, ka Krievijas līderis skaidri un gaiši vēlas panākt sev labvēlīgas izmaiņas līgumā.
Eiropas Komisijas pārstāvji piektdien medijiem Briselē norādīja, ka Eiropas Savienība lemšot, kā atbildēt uz Putina vēstuli.
EK prezidenta Žoze Manuela Barrozo pārstāve Pia Hansena sacīja, ka Eiropas Komisijas prezidents izlems, kā vislabāk atbildēt uz šo vēstuli. „Viņam, tiesa gan, jau bija iespēja runāt ar Vladimiru Putinu 15. septembrī pa telefonu, tātad ļoti nesen. Bet mēs turpinām strādāt ar Ukrainu līguma sakarā, kas piedāvā dažādas iespējas modernizēt valsti,” norādīja Hansena.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments un Ukrainas Augstākā Rada 16.septembrī vienlaicīgi ratificējuši Ukrainas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Politiķi gan Strasbūrā, gan Kijevā atzīst, ka šī ir liela atzinība Ukrainai par tās centieniem integrēties Eiropas saimē. Vienlaicīgi arī tiek atzīts, ka Kijevai savu mērķu sasniegšanai turpmāk nepieciešams īstenot vairākas nopietnas reformas.
Taču Krievijas spiediena rezultātā ES atlika brīvās tirdzniecības līguma ar Ukrainu stāšanos spēkā no šī gada novembra līdz nākamā gada beigām, un šāda lēmuma iemesls ir veicināt stabilizāciju Ukrainā.
Situācija Ukrainā nav stabila jau kopš pagājušā gada novembra, kad toreizējā, Krievijas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča lēmums neparakstīt ES – Ukrainas asociācijas līgumu izraisīja protestus. Protesti turpinājās līdz februāra beigām, un izvērtās par prasību prezidentam atkāpties un sākt demokrātiskas reformas. Pēc asiņainās protestu apspiešanas Janukovičs bēga uz Krieviju. Varas vakuumā brīdī Krievija anektēja Krimu un sāka atbalstīt separātistus Austrumukrainā. Kijeva sāka pretterorisma operāciju, kas ilga līdz septembrim, kad Minskā parakstīta vienošanās par uguns pārtraukšanu un miera plānu.
