Bāze Rumānijā ir daļa no Eiropas pretraķešu aizsardzības vairoga, kuras mērķis ir aizsargāt NATO dalībvalstis. NATO un ASV uzsver, ka pretraķešu sistēma nepadraud Krieviju. Bet Maskava to uzskata par drošības draudu pie savām namdurvīm.
Pēc tam, kad ceturtdien, 12.maijā, Rumānijā tika aktivizēta ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas bāze, Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka Maskava domās par to, kā "ierobežot draudus, kas radušies attiecībā uz Krievijas Federācijas drošību".
Rumānijā atklātā ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas bāze būs daļa no plašākas Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kuras ietvaros bāze tiek veidota arī Polijā.
NATO un Vašingtona vairākkārt paziņojušas, ka Eiropas pretraķešu vairogs nav vērsts pret Krieviju un ir paredzēts aizsardzībai no potenciāliem draudiem no tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja.
Bet Kremlis ir citādās domās. Putins paziņoja, ka ASV pretraķešu aizsardzības vairogs nav aizsardzības sistēma, bet daļa no ASV kodolstratēģijas potenciāla. Šīs sistēmas elementu izvietošanu Rumānijā un Polijā viņš nosauca par pasaules drošības sistēmas sašūpošanu.
Vienlaikus Putins paziņoja, ka Maskava jaunās bruņošanās sacensībās nesaistīsies, bet spers nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu spēku stratēģisko balansu pasaulē.
Iepriekš Kremlis uzstājis, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas patiesais mērķis ir ASV nodrošināt pietiekamas militārās spējas, lai neitralizētu Krievijas kodolarsenālu un raķetes, ja sākas bruņots konflikts.
Krievijas prezidents arī pārmeta ASV, ka tās nav atbildējušas uz Krievijas piedāvājumu sadarboties jautājumā par NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu Austrumeiropā. Tā vietā bijušas tikai, viņa vārdiem, nekonkrētas sarunas, un "viss tiek darīts vienpusēji, neņemot vērā [Krievijas] bažas".
NATO 2010.gadā nolēma izveidot pretraķešu aizsardzības vairogu Eiropā, kas balstīts uz ASV tehnoloģijām.
Ceturtdien Rumānijas dienvidu pilsētā Deveselu tika atklāta sistēmas bāze, kurā atrodas radars un pārtvērējraķešu "SM-2" baterija. Atklāšanas ceremonijā piedalījās augstu stāvošas ASV un NATO amatpersonas, arī alianses ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka pretraķešu sistēma nav vērsta pret Krieviju un paziņoja, ka tā nemaz nav spējīga pārtvert Krievijas raķetes. Stoltenbergs norādīja, ka Rumānijas un Polijas bāzēs "pārtvērējsistēmas ir pārāk mazā skaitā un atrodas pārāk tālu uz dienvidiem vai pārāk tuvu Krievijai, lai varētu pārtvert Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes."
Rumānijā atklātā bāze ir Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides otrā fāze pēc tam, kad radars tika izvietots Turcijā un četri karakuģi ar pretraķešu aizsardzības sistēmām Spānijā. Trešajā fāzē iesaistīta Polija, kur darbu pie bāzes izveides ar pārtvērējraķešu baterijām paredzēts noslēgt 2018.gadā.
