Ceturtdien bija viņa uzruna abu parlamentu deputātiem, valdības locekļiem, reģionu gubernatoriem un sabiedrības līderiem.
Putins norādīja, ka sankcijas ir kaitīgas ne tikai Krievijai, bet arī tiem, kas tās ievieš. Taču, viņaprāt, Rietumu argumentācija, ka sankcijas ir ieviestas notikumu Krimā un Donbasā dēļ, ir tikai aizbildināšanās. Ja šo notikumu nebūtu, tad Rietumiem tos vajadzētu izdomāt, tādējādi cenšoties apturēt Krieviju un tās attīstību. „Runāt ar Krieviju no spēka pozīcijām ir bezjēdzīgi,” sacīja Putins uzrunā, kuru daudzkārt pārtrauca aplausi.
Vienlaikus prezidents pauda pārliecību, ka sankcijas neapturēs Krieviju, jo jau agrāk ir izturēti grūti laiki. Piemēram, 1990.gados, kad bija ekonomiskas problēmas. Tolaik, pēc Putina teiktā, citas valstis cerējušas Krievijā radīt „Dienvidslāvijas scenāriju”, sagraujot Krieviju – taču tas nav izdevies. „Arī Hitlers gribēja iznīcināt Krieviju un aizdzīt to aiz Urāliem. Vajadzētu atcerēties, ar ko tas beidzās,” piebilda Krievijas līderis.
Putins arī komentēja šī gada notikumus Ukrainā un Krimā. Viņš pauda, ka Krievija šogad ir spējusi aizstāvēt savus tautiešus. Turklāt Krima pati esot vēlējusies iestāties Krievijā, un tās parlaments savulaik pieņēma „absolūti leģitīmu” lēmumu izstāties no Ukrainas un iestāties Krievijā. Krimas aneksiju Krievijā Putins pamatoja, arī minot vairākus vēsturiskus faktus vēl no iepriekšējiem gadsimtiem.
Notikumos Austrumukrainā Putins vainoja Ukrainas valdību, atkārtodams, ka bijušais prezidents Viktors Janukovičs gāzts nelikumīgi.
Tāpat viņš atkārtoja jau iepriekš teikto, ka Ukrainas valdība pati ir aizsākusi agresiju Donbasā un ka Krievija nav liegusi Ukrainai parakstīt asociācijas līgumu ar ES. Putins arī pauda, ka Ukraina atrodas ASV varā tiktāl, ka brīžiem viņam neesot skaidrs, ar kuru ir jārunā – ar Ukrainu vai ASV.
Viņš arī piebilda, ka Krievija jau šobrīd ir ievērojami palīdzējusi Ukrainai tās ekonomiskajās problēmās. Vēl vairāk - Krievija allaž ir cienījusi un cienīs bijušo Padomju Savienības republiku neatkarību.
Krievija arī negatavojas iesaistīties bruņošanas sacensībās, taču tās armijas būs moderna un kaujas spējīga. Putins norādīja, ka Krievijas mērķis ir veidot attiecības uz vienlīdzības pamata, negraujot attiecības ar ES un ASV, bet vienlaikus izvēršot attiecības ar Latīņameriku un Āziju. Runas noslēgumā Putins norādīja, ka šī gada notikumi valstī ir radījuši nacionālo pacēlumu, patriotismu un gatavību pieņemt jebkuru izaicinājumu.
Vēstīts, ka sankcijas pret Krieviju ieviesa ES, ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna un Norvēģija pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un tās atbalstītie kaujinieki iebruka Austrumukrainā. Krievija gan parādā nepalika un atbildēja ar līdzīgām sankcijām.
Savukārt karš Ukrainā ilgst lielāko daļu šī gada. Vispirms martā tika anektēta Krima, bet pēc tam – aprīlī – iebruka Donbasā. Kaujas Doņeckas un Luhanskas apgabalos notiek vēl līdz šim brīdim – decembra sākumam.
