Pasaules panorāma

ASV arvien stingrāk vēršas pret Ķīnu

Pasaules panorāma

Bens Hodžess: ja kauslis neliek mieru, viņam jādod pa degunu

Baidena un Putina "vārdu karš" – kas aiz tā stāv?

Putins pret Baidenu: kurš notrīcēs pirmais?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

ASV un Krievijas attiecības šobrīd ir sliktākās kopš aukstā kara laikmeta, jo ASV prezidents Džo Baidens kopš nākšanas pie varas nav slēpis savu nepatiku pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, kuru viņš raksturoja kā “slepkavu bez dvēseles”. Taču arī Putins negrasās piekāpties amerikāņu spiedienam.

ASV demokrāti nav aizmirsuši, ka jau 2016. gadā ASV prezidenta vēlēšanās Krievija centās novērst demokrātu politiķes Hilarijas Klintones uzvaru un par sev tīkamāku kandidātu uzskatīja republikāni Donaldu Trampu.

Bez savstarpējas cieņas

Pašlaik abu lielvalstu attiecības ir zemā punktā, pat strupceļā, jo ASV gaida Putina režīma krišanu, bet Kremlis domā, ka gan jau pārdzīvos 78 gadus vecā Baidena valdīšanas laiku (šonedēļ viņš gan paziņoja, ka plāno 2024. gadā kandidēt arī uz otro termiņu ASV prezidenta amatā).

Savstarpējās cieņas vienam pret otru starp Vašingtonas un Maskavas līderiem šobrīd ir pat mazāk, kā bija aukstā kara laikmetā, LTV raidījumam “Pasaules panorāma”” norāda Kārdifas Universitātes starptautisko attiecību profesors Sergejs Radčenko.

2011. gadā toreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens Maskavā tikās ar Putinu, kurš tolaik ieņēma Krievijas premjerministra amatu, lai gan joprojām bija faktiskais valsts vadītājs. 10 gadus pēc šīs tikšanās tagad jau prezidents Baidens pēc būtības nosauca Putinu par “slepkavu”, apstiprinoši atbildot uz attiecīgu telesabiedrības ABC žurnālista jautājumu.

“Tas ir bezprecedenta gadījums Krievijas un Amerikas attiecībās, kas šodien ir sliktākās kopš 90. gadu sākuma.

Aukstā kara laikā bija posms, kas attiecības bija vēl sliktākas, piemēram, kad 1962.gadā abas valstis bija uz atomkara sliekšņa Kubas raķešu krīzē. Bet, manuprāt, pat tolaik Maskavas un Vašingtonas attiecībās bija vairāk savstarpējās cieņas, nekā redzam šodien,” uzskata vēsturnieks Radčenko.

"Slepkava bez dvēseles"

Baidens arī paziņojis, ka pirms 10 gadiem tiekoties ar Putinu, Krievijas līderim pateicis, ka viņaprāt, Putinam nav dvēseles. Tā bija atsauce uz bijušā ASV prezidenta Džordža V.Buša savulaik teikto, ka viņš, ieskatoties acīs Putinam, saskatījis dvēseli.

Baltais nams pēc plašu ievērību guvušās Baidena intervijas paziņoja, ka prezidents nenožēlo Putina nosaukšanu par “slepkavu bez dvēseles”.

Kremlis nikni reaģēja uz Baidena izteikumiem, atsaucot no Vašingtonas savu vēstnieku uz konsultācijām. “Amerikāņi strupceļā noveduši ne tikai attiecības ar Krieviju; domāju, strupceļā ir arī viņu pašu ideoloģija,” uzskata Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova. “Tas ir mums mests izaicinājums, bezkaunīgs, necienīgs, nepieļaujams,” piebalso Krievijas komunistu līderis Genādijs Zjuganovs.

Taču pats Putins šo incidentu šķietami uztvēra diezgan mierīgi. Viņš novēlēja Baidenam veselību un no bērnības atcerējās pagalma jociņu “kas uz citiem saka, pats tāds ir”.

Putins jūtas savā elementā

Radčenko spriež, ka Baidena komentāri galvenokārt bija domāti amerikāņu auditorijai, tāpat kā Putina – krievu. Un viņš piekrīt – izskatījās, ka Putins šo vārdu apmaiņu pat izbaudīja.

“Domāju, ka Putins ir savā elementā, kad runa ir par šādiem savstarpējiem apvainojumiem. Viņš no šiem vārdiem noteikti guvis labumu. Tā ir vēl viena atšķirība no aukstā kara. Padomju līderiem nebija jāuztraucas par viņu ārpolitisko paziņojumu iekšpolitisko leņķi. Bet Putinam ārkārtīgi svarīgs ir arī iekšpolitiskais leņķis.

Putins ir nacionālists, un viņam ar šo auditoriju jāspēlē vietējā mērogā. Jāparāda, ka viņš ir stingrs līderis, ka amerikāņi viņu neiebiedēs. Domāju, tā viņam bija kā Dieva dāvana, ka Baidens pateica ko tādu. Un Putins to labprāt izmantoja. Viņam ļoti patīk šāda veida vārdu apmaiņa. Viņš domā, ka tas ir viņa lauciņš.”

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Abas puses gatavas nogaidīt

Radčenko norāda, ka vienlaikus abu ar atomieročiem bruņoto valstu līderi saprot, ka abām pusēm ir svarīgi turpināt dialogu stratēģiskā līmenī, nodrošināt, ka šī konfrontācija nenoved pasauli uz konflikta sliekšņa. Pēc eksperta domām, abu valstu attiecību dinamika nav mainījusies.

“Manuprāt, amerikāņi ir noskaņojušies uz ilgtermiņa gaidīšanu. Viņi gaida, kad Putins galu galā tiks vai nu gāzts vai arī vienkārši pats aizies, un viņa vietā pie varas nāks kāds cits, ar kuru tad varētu mēģināt iesaistīties un sastrādāties. Arī Krievijas stratēģija šobrīd ir pārciest Baidenu un tad skatīties, kurš būs nākamais.”

Kamēr ASV gaida Putina aiziešanu, bet Krievija – Baidena, jautājums, vai pēc šīs vārdu apmaiņas abi vispār vēl kādreiz tiksies klātienē. Tāda iespējamība pastāv, piemēram, G20 līderu sanāksmēs. Un, ja tā, vai Baidens spiedīs roku cilvēkam, kuru nosaucis par “slepkavu bez dvēseles”?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti