Putins prasa vairāku sankciju atcelšanu un draud ar humānās krīzes palielināšanos Ukrainā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs palīdzēt atrisināt jautājumu par Ukrainas graudu eksportu uz ārvalstīm, tādējādi mazinot saspīlējumu globālajā pārtikas tirgū. Vienlaikus Putins pretī prasa vairāku sankciju atcelšanu. Tāpat viņš brīdinājis Rietumu līderus, ka bruņojuma piegāžu pastiprināšana Ukrainai situāciju var vēl vairāk destabilizēt, palielinot humāno krīzi. Par to viņš 28. maijā paziņojis sarunās ar Francijas un Vācijas līderiem. Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis norāda, ka tām valstīm, kuras aicina Ukrainu piekāpties Krievijai, ir jārēķinās ar vairāku miljonu ukraiņu bēgļu uzturēšanu uz nenoteiktu termiņu.

Putins prasa vairāku sankciju atcelšanu, Ukraina brīdina par bēgļu krīzes pastiprināšanos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pretrunīgas ziņas par Limanu

Turpinoties aktīvai karadarbībai Ukrainas dienvidos, šajā nedēļas nogalē vislielākās kaujas turpinās Severodoneckas pilsētā. Tiek ziņots, ka pilsēta tiek apšaudīta no dažādiem virzieniem un ar dažāda veida munīciju. Kā prognozē militārie eksperti, Krievijas spēki pilsētu ir plānojuši ieņemt tuvāko dažu dienu laikā. Pretrunīgas ziņas tiek saņemtas no Limanas, kura, kā apgalvo Maskava, ir pārgājusi Krievijas spēku un to atbalstītāju kontrolē.

Kā intervijā televīzijas kanālam "Espreso TV" norāda Ukrainas tautas deputāts Dmitro Lubiņecs, ziņas par Limanas ieņemšanu neatbilst patiesībai. Krievijas spēki kontrolējot vien daļu no pilsētas, kuras stratēģiskā nozīme gan ir ļoti liela.

"No loģistikas viedokļa – kurš karā nodrošinās visveiksmīgāko loģistiku, tas karā arī uzvarēs. Nepārtraukta degvielas, munīcijas, cilvēku un kaujas tehnikas plūsmas ļauj gūt uzvaras. To saprot arī Krievijas armija, un tāpēc tā cenšas sagrābt dzelzceļa mezglus. Tas ļautu nākotnē pārsviest savus spēkus pa dzelzceļu. Mums arī tas ir ārkārtīgi svarīgi, taču mums ir svarīgi nosargāt cilvēkus. Ja kaut kādos posmos mēs izlemjam atkāpties, tad ticiet – tas tiek darīts tikai tāpēc, lai saudzētu cilvēkus, sagatavotu pretuzbrukumu un pēc tam atbrīvotu mūsu teritorijas," norādīja Dmitro Lubiņecs.

Putins pārrunā situāciju ar Makronu un Šolcu

Lai apspriestu situāciju Ukrainā, šodien vairāk nekā stundu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sarunājās Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Viņi esot pieprasījuši nekavējoties izsludināt pamieru, izvest no okupētajām Ukrainas teritorijām Krievijas spēkus, kā arī iesaistīties nopietnās un tiešās sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, meklējot konfliktam diplomātisku risinājumu.

Putins no savas puses brīdinājis Rietumu līderus, ka bruņojuma piegāžu pastiprināšana Ukrainai situāciju var vēl vairāk destabilizēt, palielinot arī humāno krīzi.

Vienlaikus Krievijas vadonis izteicies, ka ir gatavs meklēt veidus, kā palīdzēt atrisināt Ukrainas ostās iestrēgušo graudu pārvadāšanas problēmas. Viņš uzsvēris, ka globālo pārtikas tirgus saspīlējumu palīdzētu mazināt Krievijas lauksaimniecības produktu un minerālmēslu eksporta palielināšana, taču tas, protams, prasot arī vairāku ieviesto sankciju atcelšanu.

Francijas un Vācijas līderi savukārt prasījuši Krievijai atbrīvot ukraiņu karavīrus, kuri atradās “Azovstaļ” rūpnīcā Mariupolē, bet pēc padošanās atrodas Krievijas gūstā. Viņi arī aicināja Putinu sākt “tiešas un nopietnas sarunas” ar Ukrainas prezidentu Zelenski. 

„The Economist”: Rietumos joprojām trūkst vienprātības

Tikmēr ietekmīgais izdevums „The Economist” norāda, ka Rietumos joprojām trūkst vienprātības par to, kā vajadzētu risināt konfliktu Ukrainā un vai kaut kādos jautājumos Ukrainai tomēr nevajadzētu piekāpties. Izdevums uzskata, ka tas pilnīgi noteikti nebūtu labs risinājums.

Ja Rietumi nebūs vienoti un aktīvi neiesaistīsies, Krievija paliks faktiski nesodīta, līdzīgi kā 2014. gadā pēc Krimas aneksijas un Ukrainas austrumu reģionu sagrābšanas.

Savukārt Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis Mihailo Podoļaks norādījis, ka tiem, kuri piedāvā Ukrainai piekāpties teritoriālos jautājumos, būtu jāizveido kopīgs fonds, lai uzturētu 13  miljonus pārvietoto personu. Podoļaks paudis pārliecību, ka šādā situācijā neviens negribēs atgriezties savās mājās, ja blakus atradīsies Krievijas barbars.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt