ASV šogad apturēja līdzdalību Līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Šo līgumu 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs. Saskaņā ar to aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem. ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti. Vēlāk arī Krievija paziņoja par līdzdalības apturēšanu līgumā, norādot, ka lēmums pieņemts sakarā ar nepieciešamību veikt tūlītējus pasākumus saistībā ar ASV pastrādātajiem līguma pārkāpumiem. Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja, ka jebkura Eiropas valsts, kas piekritīs uzņemt ASV raķetes, būs pakļauta Krievijas uzbrukuma riskam.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka līgums desmitgadēm bijis Eiropas drošības stūrakmens. Viņš piebilda, ka Krievijas izvietotās jaunās raķetes ir skaidrs un atklāts līguma pārkāpums, uzsverot, ka NATO nav nodoma izvietot Eiropā jaunus sauszemes kodolieročus. Daudzi eksperti norāda, ka atteikšanās no 1987.gadā noslēgtā līguma var būt signāls par jaunu bruņošanās sacensību.
Taču termiņa beigām tuvojas vēl viens līgums, proti, ASV un Krievijas Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums. Tas tika noslēgts 2011.gadā un tā termiņš beidzas pēc diviem gadiem, proti, 2021.gadā. Līgums, noteica, ka septiņu gadu laikā katras puses aktīvo kodolgalviņu skaits nepārsniegs 1550 un puses savu kodolarsenālu samazinās par aptuveni 30% no 2002.gadā noteiktā limita. ASV ir vairākkārtīgi paziņojušas, ka ir gatavas apspriest ar Krieviju līguma pagarināšanu, tomēr nekādi konkrēti paziņojumi šajā sakarā nav bijuši.
Taču šodien Krievijas prezidents Vladimirs Putins Sanktpēterburgā notiekošā ekonomikas foruma laikā paziņojis, ka Krievija varētu nepagarināt Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu. Viņš skaidroja, dienaskārtībā ir līguma pagarināšana, taču to var arī nepagarināt. Prezidents uzsvēra, ka Krievija ir apdzinusi konkurentus virsskaņas ieroču sistēmu radīšanā, un, ja nevienam negribas pagarināt līgumu, tad Krievija to arī nedarīs. Viņš pauda nožēlu, ka Vašingtona vēl nav apspriedusi šo tematu ar Maskavu. Putins gan iepriekš bija norādījis, ka līguma nepagarināšana izraisītu jaunu bruņošanās sacensību un radītu draudus Eiropai.
Vienošanās panākšanu starp lielvarām sarežģītāku padarījis arī ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras direktora Roberta Ešlija paustais satraukums par Krievijas kodolspēku modernizāciju un paziņojums, ka Krievija, visticamāk, pārkāpj Visaptverošo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu. Vēlāk viņš gan atkāpās no apgalvojuma, ka Krievija būtu veikusi kādus kodolizmēģinājumus, sakot, ka tai ir visas iespējas to paveikt, ja tā to vēlētos. ANO ģenerālās asamblejas līgums aizliedz visus kodolizmēģinājumus visā pasaulē neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti civiliem vai militāriem mērķiem.
