Lukašenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien noslēdza trīs dienu ilgas sarunas Sočos, lai apspriestu abu valstu attiecības un sasāpējušos jautājumus. Putins savukārt paziņoja, ka „pilnīgi neatkarīgas valstis pasaulē neeksistē”. Baltkrievu ekspertu aprindās Latvijas Radio norādīja, ka Maskava pastiprina spiedienu uz Minsku, lai stiprinātu savu ietekmi, īpaši ņemot vērā, ka pēc pieciem gadiem noslēgsies Putina termiņš prezidenta amatā.
Lukašenko kopš trešdienas viesojās Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, kur tikās uz sarunām ar Putinu. Pēdējos mēnešos aktuālāks kļuvušas spekulācijas, ka Maskava vēlas straujāku un ciešāku integrāciju ar Minsku saskaņā ar 90. gados noslēgto vienošanos par „Savienotās valsts” izveidi, kas tostarp paredz vienotu valūtu, kopīgu muitu un tiesas.
Maskava noraida runas par abu valstu pilnīgu apvienošanos. Lukašenko piektdien uzsvēra Baltkrievijas neatkarības nozīmi, paziņojot, ka sarunās ar Putinu suverenitātes tēma netika apspriesta.
Baltkrievijas prezidents Lukašenko teica, ka ar Putinu apsprieduši abu valstu attīstību nākotnē, arī – kas notiks, kad nomainīsies abu valstu vadītāji. Viņš arī piebilda, ka abas valstis ir gatavas „pārskatīt” attiecības. Putins savukārt paziņoja, ka „pilnīgi neatkarīgas valstis pasaulē neeksistē” un visas valstis ir „savstarpēji atkarīgas”.
Runājot par abu valstu integrāciju, Baltkrievijas Stratēģisko un ārpolitisko pētījumu centra direktors Arsens Sivitskis Latvijas Radio norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ Maskava aktīvi sākusi runāt par „Savienoto valsti” ir tā dēvētā 2024. gada problēma. Tad beidzas Putina termiņš prezidenta amatā, saskaņā ar konstitūciju viņš kandidēt vairs nevar. Viena no versijām ir, ka Putins tad varētu kļūt par Krievijas-Baltkrievijas „Savienotās valsts” prezidentu. Tomēr ir arī citi iespējamie scenāriji, stāsta Sivitskis.
„Neredzu pamatu uzskatīt, ka Lukašenko piekritīs atteikties no suverenitātes un neatkarības. Viņš pats pateica, ka suverenitāti nepārdodas par muciņu naftas. Tas nozīmē, ka Krievijas spiediens augs. Galvenais jautājums ir, kā izlems rīkoties Maskava, kad sapratīs, ka spiediena pastiprināšana nestrādā. Atsevišķi eksperti Krievijā jau runā par vajadzību izstrādāt divus citus scenārijus. Viens ir režīma maiņas scenārijs - Lukašenko nomaiņa pret prokrieviskāku politiķi, kas šo integrāciju novedīs līdz galam. Un, ja nenostrādās arī tas, tad uz 2024. gadu sagatavot rīcības plānu līdzīgu tam, ko Krievija izdarīja Krimā un Donbasā. Mērķis ir nepieļaut Baltkrievijas iziešanu no Krievijas ietekmes sfēras un nepieļaut Rietumu un Ķīnas nostiprināšanos Baltkrievijā," teica Sivitskis.
Sivitskis norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ Kremlis tik skaļi paziņojis par „Savienotās valsts” ambīcijām, ir pārbaudīt starptautiskās sabiedrības un lielvaru reakciju.
„Pagaidām reakcijas nav, un tā ir problēma. Jo Krievija atsaucas uz juridiskiem argumentiem, ka Baltkrievija pati parakstīja "Savienotās valsts" līgumu, turklāt toreiz bija viena no galvenajām iniciatorēm. Toreiz Lukašenko bija nedaudz citādi aprēķini, jo viņam bija ambīcijas kļūt par "Savienotās valsts" galvu, tādā veidā kļūt par Jeļcina mantinieku. Taču viņu apspēlēja oligarhu grupa, kurai izdevās izbīdīt Putinu. Ar Putina nākšanu pie varas arī sākās dažādi konflikti abu valstu attiecībās, īpaši tirdzniecībā un ekonomikā. Taču tagad pastiprinās arī militārais spiediens, pēdējā laikā arī informatīvais,” atzina Sivitskis.
Viens no Krievijas spiediena veidiem ir tā dēvētais „nodokļu manevrs”. To īstenojot, Baltkrievija, kas tagad naftu no Maskavas var pirkt daudz lētāk - par Krievijas iekšējā tirgus cenām –, sešu gadu laikā šo priekšrocību zaudēs. Tad par naftu Baltkrievijai būs jāmaksā pasaules cenas līmenis, kas Minskai zaudējumos var izmaksāt vairāk nekā 10 miljardus dolāru.
