Krievijas valdības piedāvātais likumprojekts par izmaiņām pensiju sistēmā paredz ievērojami celt pensionēšanās vecumu līdz 63 gadiem sievietēm un 65 gadiem vīriešiem. Projekts jau ir izskatīts Krievijas valsts domē pirmajā lasījumā.
Šie piedāvājumi izraisīja plašu neapmierinātību Krievijas sabiedrībā, bieži vien pieminot kaut vai faktu, ka vidējais vīriešu dzīves ilgums Krievijā ir vien nedaudz lielāks par piedāvāto pensijas vecumu. Sabiedrības neapmierinātība izpaudās visās iedzīvotāju grupās, un opozīcijas spēki arvien aktīvāk aicināja iedzīvotājus iziet ielās, lai paustu savu nepatiku ar valdības rīcību.
Pēc ilgas klusēšanas trešdien ar paziņojumu klajā nāca Putins, kurš iepriekš vairākkārt jau bija izteicies, ka pensionēšanās vecuma celšanu principā neatbalsta. Taču trešdien uzrunā tautai viņš norādījis, ka pašreizējās tendences darba tirgū un demogrāfijā, kā arī objektīva faktu analīze liecinot, ka atlikt pensiju sistēmas reformēšanu vairs nav iespējams.
Putins gan piedāvājis vairākas izmaiņas valdības plānotajās reformās, piemēram, pensionēšanās vecumu sievietēm palielināt vairs ne par astoņiem gadiem, bet tikai par pieciem – līdz 60 gadiem. Tāpat ierosināts noteikt, ka daudzbērnu mātēm pensionēties būs iespējams ātrāk.
Prezidenta piedāvājumos iekļauti aicinājumi palielināt kvalifikāciju arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem, palielināt pabalstus personām, kuras zaudējušas darbu pirmspensijas gados, kā arī noteikt ne tikai administratīvo, bet pat kriminālatbildību darba devējiem par tīšu pirmspensijas cilvēku atlaišanu.
Krievijas prezidents norādījis, ka vairāk atlikt šo reformu ieviešanu nedrīkst, jo tas būtu bezatbildīgi un varētu novest pie smagām sekām gan ekonomikā, gan sociālajā sfērā. Tāpēc prezidentam un valdībai nāksies pieņemt smagus, sarežģītus, taču ļoti nepieciešamus lēmumus, kurus iedzīvotāji aicināti uztvert ar izpratni.
Kā pēc Putina paziņojuma savā blogā radiostacijas "Echo Moskvi" mājaslapā norāda viens no Krievijas opozīcijas līderiem Aleksejs Navaļnijs, šāds prezidenta solis jau tika prognozēts. Pēc Navaļnija vārdiem, Putins ir nobijies no tautas, jo, kā liecina opozīcijas veiktās aptaujas, pārliecinošs vairākums iedzīvotāju pret sākotnējo pensiju reformas piedāvājumu attiecas ārkārtīgi negatīvi, turklāt ļoti liela daļa no aptaujātajiem ir gatavi arī iziet protesta akcijās
Tā kā paša prezidenta popularitātes reitings ir ievērojami samazinājies, kaut gan joprojām turas 50% robežās, Putins esot nobijies no tautas, par kuru citkārt viņam esot nospļauties. Kā piemēru Navaļnijs minējis traģisko ugunsgrēku tirdzniecības centrā "Zimņaja Višņa", pēc kura nekādu prezidenta paziņojumu nav bijis, taču pensiju gadījumā tāds ir sekojis. Tieši tāpēc opozīcijas līderis atkārtoti aicinājis iedzīvotājus 9. septembrī tomēr piedalīties plānotajās protesta akcijās.
Politologs Gļebs Pavlovskis "Echo Moskvi" paudis pārliecību, ka prezidenta Putina uzstāšanās diezin vai nomierinās Krievijas tautu. Pēc politologa vārdiem, šajā uzrunā vispār nav izskanējuši nekādi piedāvājumi par līdzekļu ekonomēšanu citās sfērās, piemēram, aizsardzībā. Savukārt Krievijas Komunistiskā partija paziņojusi, ka turpinās cīnīties par pensiju reformas atcelšanu, jo prezidenta izteikumi par draudiem ekonomikai un sociālajai sfērai esot vienkārši muļķības.
Valdības piedāvāto pensiju sistēmas reformu atbalstīja vienīgi valdošā un Putina pārstāvētā partija “Vienotā Krievija”.
KONTEKSTS:
Šogad jūnijā Putinu kā politiķi, kuram uzticas, nosauca 48% respondentu. Gada sākumā viņam uzticējās 60%, pērn jūnijā – 55%, 2016.gada jūnijā – 51%, 2014.gada jūnijā – 52%.
Savukārt 2013.gada jūnija aptaujā Putinam uzticējās 36%, 2012.gadā – 37%.
