Krievijā valdošais režīms tādējādi pasludinājis okupētos Ukrainas reģionus (Doneckas un Luhanskas "tautas republikas", kā arī Hersonas un Zaporižjas apgabalus) par Krievijas sastāvdaļu, tāpat kā pirms astoņiem gadiem izdarīja ar okupēto Krimas pussalu.
Tagad līgumi jāratificē Krievijas parlamenta abām palātām un to pieņemtais ratifikācijas likums jāparaksta Putinam, bet tās būs tikai formalitātes.
Pēc "līgumu" parakstīšanas Kremļa zālē sanākušais pūlis sāka skandēt "Krievija! Krievija!".
Ukraina un rietumvalstis uzsver, ka Krievijas rīcībai nav nekāda likumīga pamata un visas okupētās teritorijas joprojām ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukraina ir nolēmusi iesniegt pieteikumu, lai paātrinātā kārtībā varētu pievienoties NATO un kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti.
"De facto mēs jau esam nogājuši ceļu uz NATO. De facto mēs jau esam pierādījuši savu atbilstību Ziemeļatlantijas alianses standartiem. Ukraina šodien iesniedz pieteikumu, lai to apstiprinātu arī de iure," teica Zelenskis.
Zelenskis teica, ka Ukraina būtu gatava dialogam ar Krieviju, bet ne ar tagadējo Kremļa saimnieku, jo Putinam nav ne goda, ne cieņas.
Zelenskis piektdien arī aicināja Ukrainas parlamenta deputātus pieņemt likumu par visu Ukrainā esošo Krievijas aktīvu nacionalizāciju.
ASV prezidents Džo Baidens apsolījis pastiprināt militāro palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem atgūt okupētās teritorijas.
Eiropas Savienības valstu līderi ir izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā uzsver, ka nekad neatzīs nelikumīgo Ukrainas teritorijas aneksiju.
Eiropas Komisija piektdien arī aicināja dalībvalstis daudz rūpīgāk pieiet Šengenas vīzu izsniegšanai Krievijas pilsoņiem un nedot vīzas tiem, kas raisa kādas aizdomas, tai skaitā par palikšanu ilgāk nekā atļautās 90 dienas. Tai pat laikā Krievijas pilsoņiem joprojām ir tiesības prasīt patvērumu.
Nosodot Kremļa organizētos pseidoreferendumus un aneksiju, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādīja, ka Krievija ir pārkāpusi ANO hartu un starptautiskās tiesības.
"Tā ir bīstama un bezatbildība eskalācija. Tas ir solis, lai pastiprinātu kodoldraudus pret pārējo pasauli.
Eiropas Savienība viennozīmīgi noraida un nosoda šis nelegālās aneksijas un tā nekad tās neatzīs, tāpat kā neatzīst Krimas aneksiju 2014. gadā," uzsvēra Mišels.
Putins izklāsta aizvainojumu pret Rietumiem
Kremlis tikmēr svin Ukrainas zemju aneksiju; vakarpusē Sarkanajā laukumā plānots koncerts/mītiņš, kurā tiks svinēta okupēto reģionu iekļaušana Krievijas sastāvā.
Kremļa saimnieks savā runā pirms dokumentu parakstīšanas ceremonijas pavēstīja, ka anektēto apgabalu iedzīvotāji uz visiem laikiem kļūst par Krievijas pilsoņiem.
Putins melīgi apgalvoja, ka pievienošanās Krievijai bijusi miljoniem okupēto apgabalu iedzīvotāju vēlme.
Krievijas prezidents teica, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku esot sapņojuši atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.
Putins atzina, ka Padomju Savienību vairs nav iespējams atjaunot un Krievijai tas arī neesot vajadzīgs.
Putins kārtējo reizi izklāstīja aizvainojumu pret Rietumiem ar ASV priekšgalā, kas cenšoties vājināt Krieviju un padarīt to par savu koloniju. Putins pieminēja arī Rietumu pagātnes grēkus, piemēram, Indijas un Āfrikas izlaupīšanu.
Putins žēlojās par Rietumiem, kas daudzas valstis pataisa par vasaļiem, bet kam nepatīk varenā un lielā Krievija, kas pretojas Rietumu noteikumiem.
Putins centās attēlot Krieviju kā tradicionālo vērtību aizstāvi atšķirībā no Rietumiem, kur mātes un tēva vietā jau esot vecāks Nr.1 un vecāks Nr.2. "Pavisam nojūgušies," par šo tendenci teica Putins.
Putins dod mājienu par kodolieroču izmantošanu
Kremļa saimnieks norādīja, ka ASV ir vienīgā valsts, kas karadarbībā izmantojusi kodolieročus, 1945. gadā pret Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
"Starp citu, radīja precedentu," piebilda Putins, kurš vairākkārt devis mājienus, ka būs gatavs izmantot kodolieročus, lai nosargātu sagrābtos Ukrainas apgabalus.
Putins arīdzan apsūdzēja "anglosakšus" šonedēļ notikušajā "Nord Stream" gāzes cauruļvadu spridzināšanā. Rietumvalstis gan uzskata, ka gāzesvadu spridzināšanu varēja sarīkot pati Krievija, lai brīdinātu Rietumus.
Kremlis no 23. līdz 27. septembrim bija sarīkojis viltus referendumus, kuros Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu iedzīvotājiem zem automātu stobriem bija jābalso par šo reģionu pievienošanu Krievijai.
Balsojuma iznākums bija skaidrs jau iepriekš, bet oficiālie rezultāti uzrāda, ka atbalsts aneksijai esot bijis neticami liels: 99,2% Doneckā, 98,4% Luhanskā, 93,1% Zaporižjā un 87% Hersonā.
Ukraina un starptautiskā sabiedrība uzskata šos pseidoreferendumus par rupju starptautisko tiesību pārkāpumu.
Ukraina turpinās cīņu par okupēto reģionu atbrīvošanu
Rietumvalstis jau paziņojušas, ka negrasās jebkādā veidā atzīt šos pseidoreferendumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka tas neko nemainīs Ukrainas mērķos pilnībā atgūt visas savas teritorijas.
2014. gadā Krievija līdzīgā veidā anektēja Krimas pussalu. Toreiz viltus referendumā par pievienošanos Krievijai esot nobalsojuši 97% balsotāju. Starptautiskā sabiedrība nav atzinusi Krimas aneksiju un uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu.
Krievijas patieso dabu atkārtoti apliecināja piektdien no rīta notikusī traģēdija Zaporižjā, kur Krievijas īstenotā apšaudē tika nogalināti vismaz 26 civiliedzīvotāji, bet vairāk nekā 80 tika ievainoti.
KONTEKSTS:
Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā no 23. līdz 27. septembrim notika pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai.
Ukraina un rietumvalstis nosodījušas pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās.
Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pseidoreferendumi pamatā vajadzīgi Krievijas sabiedriskās domas ietekmēšanai, lai pēc sakāvēm kaujas laukā Ukrainā attaisnotu mobilizāciju.
