Kremļa saimnieks uzskata, ka Eiropas energoapgādes problēmām esot pavisam citi cēloņi. Putins norāda, ka daudz ko sakārtos pats energoresursu tirgus, bet Eiropas gadījumā problēma esot pārāk strauja atteikšanās no kodolenerģijas un arī ne visai veiksmīgā zaļās enerģijas ieguve.
“Pēdējo desmit gadu laikā atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars kopējā bilancē ir strauji pieaudzis. Tas it kā ir labi. Tā ir sākusi spēlēt ievērojamu un nozīmīgu lomu. Ko tur teikt – paldies Dievam! Tomēr galvenā šī sektora atšķirība ir elektroenerģijas ražošanas nepastāvīgums," norāda Putins.
"Ir nepieciešamas milzīgas rezerves jaudas. Taču, ja dabas apstākļu dēļ rodas traucējumi, ar šīm rezervēm nepietiek. Tieši tas arī ir noticis šajā gadā, kad vēja enerģijas apjoma kritums Eiropas tirgū radīja enerģijas deficītu. Tās cenas uzreiz cēlās, un tas kalpoja par palaidējmehānismu cenu kāpumam arī gāzes tirgū.”
Putins savas runas laikā īpaši izcēlis to, ka Krievija drīz var kļūt par globālo līderi gāzes eksporta tirgū, turklāt, lai rūpētos par Eiropas enerģētisko drošību, tiek kopīgi īstenoti dažādie gāzesvadu projekti – “Dienvidu straume”, “Turcijas straume”, “Ziemeļu straume”.
Kremļa saimnieks vēl piebilda, ka vāciešiem esot dziļi jāpaklanās savam bijušajam kancleram Gerhardam Šrēderam par to, ka Vācija šobrīd par Krievijas gāzi maksā 300 dolāru par 1000 kubikmetru, nevis 1000 vai 1500 dolāru.
Šrēderam gan, visticamāk, pietiek arī ar Kremļa pateicību, jo viņš jau vairākus gadus darbojas Krievijas valsts uzņēmuma “Rosņeftj” direktoru padomes priekšsēdētāja amatā.
Putins uzsver, ka gāze joprojām ir viens no tīrākajiem energoresursiem, kas vēl ilgu laiku būs arī pārejas energoresurss ceļā uz pilnīgi zaļu enerģiju.
Savā uzrunā Krievijas prezidents paziņoja, ka Krievija plāno sasniegt oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam un ceļā uz šo mērķi ir gatava runāt ar visiem ieinteresētajiem partneriem, tostarp Eiropas Savienību, ja vien tiks atmesti dažādi "politiskie aizspriedumi".
Putins norāda, ka Krievija ļoti labi apzinās klimata pārmaiņu problēmu, jo tās teritorijā vidējā temperatūra augot 2,5 reizes straujāk nekā visā pasaulē. Krievijā šovasar jau plosījās lieli mežu ugunsgrēki.
