Neveiksmēs ekonomikā vainojami ārēji apstākļi
Vairāk nekā trīs stundas ilgušajā konferencē Putins par notiekošo vainoja „ārējos faktorus”. Viņš atzina iespēju, ka naftas cenas turpinās kristies, un turpinās augt arī inflācija. Bet Putins arī uzstāja, ka valūtas rezerves ir pietiekamas, lai ekonomika būtu stabila.
Cenšoties nomierināt iedzīvotājus, viņš pauda pārliecību, ka Krievijas ekonomika piemērosies situācijai un atgūsies divu gadu laikā. „Ja situācija attīsties nelabvēlīgi, tad mums, protams, vajadzēs ieviest izmaiņas mūsu plānos, kaut ko samazināt. Bet tikpat droši ir tas, ka neizbēgama ir iziešana no šīs dienas situācijas un tam sekojošā izaugsme,” teica Putins.
"Pirmkārt, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies, kaut tempi krītas. Ekonomika noteikti augs. Un arī mūsu ekonomika izkļūs no šī brīža situācijas. Cik laika tam būs vajadzīgs? Sliktākajā gadījumā- divi gadi. Un vēlreiz atkārtoju - pēc tam izaugsme ir neizbēgama. Arī tāpēc, ka mainīsies ārējie apstākļi - augot pasaules ekonomikai, būs nepieciešami papildu enerģijas resursi,” norādīja Krievijas prezidents.
Putins izteicās, ka Rietumvalstu sankciju ietekme uz rubļa problēmām ir aptuveni „25-30%.” Ceturtdien, ES apstiprinot jaunas sankcijas attiecībā uz anektēto Krimu, viņš apsūdzēja Rietumvalstis, ka tās ceļ sienas, un uzskata, ka ir „impērija un ka pārējie ir vasaļi.”
Krievija neuzbrūk – tā aizstāv savas intereses
Runājot par pēdējā laika militāro lidmašīnu manevriem, Putins noraidīja, ka Krievija piekopj agresīvu ārpolitiku. Viņš, piemēram, paziņoja, ka Krievijai ir tikai divas militārās bāzes ārvalstīs, bet ASV tādas ir visā pasaulē. Putina vārdiem, Krievija tikai „arvien stingrāk un stingrāk aizstāv savas nacionālās intereses”.
„Mēs neuzbrūkam... šī vārda politiskajā nozīmē. Mēs nevienam neuzbrūkam, mēs tikai aizstāvam savas intereses. Un tieši ar to ir saistīta Rietumvalstu, pirmkārt, amerikāņu partneru neapmierinātība. Nevis ar to, ka mēs drošības jomā pieļaujam kaut kādas darbības, kas provocē saspīlējumu,” pauda Krievijas līderis.
Putins uzstāja, ka, lai arī ko Krievija nedarītu, tā vienmēr saskaras ar „problēmām, oponēšanu un cīņu pret [Krieviju].” Viņš paziņoja, ka šobrīd notiekošais Krievijas ekonomikā nav samaksa par Krimas aneksiju, bet par Krievijas vēlmi saglabāties kā „nācijai”. Putins apsūdzēja ASV un ES par centieniem Krieviju novājināt un iegrožot. Mums pat nākas dzirdēt no Rietumvalstu amatpersonām, ka neesot godīgi, ka Sibīrija pieder tikai Krievijai. Kā viņi drīkst teikt, ka nav godīgi?! Piemēram, atņemt Meksikai Teksasu ir tas, kas vajadzīgs, bet kad mēs saimniekojam savā teritorijā, tas neesot godīgi pret viņiem. Tas ir vienkārši smieklīgi,” saka Putins.
Lācim grib izraut zobus, saķēdēt un padarīt par izbāzeni
„Nesen Valdajas konferencē Sočos atcerējos par mūsu atpazīstamāko simbolu - lāci, kas apsargā savu taigu. Turpinot šādu analoģiju, man pašam dažkārt ienākt prātā - varbūt mūsu lācītim vajadzētu mierīgi pasēdēt, nedzenāt sivēnus pa taigu, bet pārtikt no ogām, medutiņa. Varbūt viņu mierā atstās? Neatstās.
Jo vienmēr centīsies uzlikt viņam ķēdi. Un tiklīdz tas izdosies - izraut gan zobus, gan nagus. Un pēc tam lācis vairs vispār nav vajadzīgs. No viņa uztaisīs izbāzeni un viss. Tādēļ lietas būtība - tas nav par Krimu. Tas ir par to, ka mēs aizstāvam savu patstāvību, savu suverenitāti un tiesības uz pastāvēšanu,” salīdzinājumu izteica Krievijas prezidents.
Analītiķi lēš, ka Putins, par spīti apgalvojumiem par Krievijas miermīlīgo dabu, turpina uzturēt ielenkta cietokšņa ideoloģiju, lai saliedētu nāciju draudošas ekonomikas krīzes priekšvakarā.
Runājot par Ukrainu, Putins paziņoja, ka Ukrainai ir jāsaglabājas kā vienotai valstij ar vienotu politisko telpu. Bet „kāda tā būs, ir grūti pateikt,” piebilda Putins. Kā ierasts, viņš apsūdzēja Kijevu, ka tā centusies konfliktu apturēt nevis sarunu ceļā, bet ar militāriem līdzekļiem, un tagad arī ar ekonomisko blokādi pret separātistu kontrolētajām teritorijām. Kā ierasts, Putins arī noliedza, ka Ukrainas austrumos atrastos Krievijas karavīri, paziņojot, ka tur karojot vienīgi „brīvprātīgie”. „Bez šaubām, Ukrainas prezidents [Petro Porošenko], protams, vēlas noregulējumu, un es nešaubos, ka viņš uz to tiecas, tomēr viņš tur nav viens, ir dzirdami paziņojumi "par to, ka gandrīz vai ir jākaro līdz galam, ka gandrīz vai viss var novest pie kaut kādas visa kontinenta krīzes,” teica Putins.
Analītiķi norāda, ka Putina agresīvā ārpolitika un ārējo ienaidnieku meklēšana pagaidām bauda Krievijas iedzīvotāju vairuma atzinību. Popularitātes reitingi ir ap 80 procentiem. Aptaujas liecina, ka cilvēki sava materiālā stāvokļa pasliktināšanā ir gatavi vainot ārvalstu sazvērestību nevis sava vadītāja nepareizo politiku.
