Pašreizējā Krievijas ekonomiskā situācija ir ārēju faktoru provocēta, paziņoja Putins, gan atzīstot, ka nav paveikts daudz no tā, ko bija jāizdara ekonomikas diversifikācijas plānā.
„Es teiktu, ka pie visnelabvēlīgākās apstākļu sakritības šāda situācija var turpināties divus gadus. Bet ne obligāti. Situācija var sākt uzlaboties jau nākamajā gadā. Kopumā Centrālā banka un valdība rīkojas adekvāti,” paziņoja Krievijas prezidents.
Viņš gan atzina, ka naftas cenu samazināšanās dēļ, nenovēršami būs nepieciešama ekonomikas restrukturizācija. Putins ieteica Centrālai bankai un valdībai rīkoties par pussoli ātrāk un mudināja valdību aktīvāk strādāt ar eksportu, kuram ir lieli valūtas ieņēmumi.
Putins ir pārliecināts, ka Krievijas ekonomika spēs tikt galā ar pašreizējo situāciju, pateicoties naudas rezervēm.
Preses konferencē tika ļauts kādam žurnālistam no Ukrainas uzdot arī jautājumu, kurš atklāti vaicāja, cik karavīru, militārās tehnikas ir nosūtīts uz Ukrainas austrumiem. Atbildot uz to, Putins līdzīgi kā iepriekš pauda, ka kaujās Donbasā nav algotņu un visi piedalās brīvprātīgi.
Krieviju viņš nodēvēja par vidutāju dialogā starp Kijevu un prokrieviskajiem kaujiniekiem.
Putins arī apsūdzēja Kijevu, ka tā necenšas iesaistīties dialogā ar separātistiem, lai varētu atrisināt šo situāciju.
Krievijas prezidents arī pauda viedokli par sankcijām un Rietumvalstīm: „Berlīnes mūris krita, bet Rietumi uzreiz sāka celt mūrus - tā nav atmaksa par Krimu. Tā ir samaksa par mūsu dabīgo vēlmi saglabāt sevi kā nāciju un valsti. (..) Lai arī ko mēs darītu, vienmēr ir problēmas, oponēšana un cīņa ar mums."