Putins: Krievija papildinās kodolarsenālu ar vairāk nekā 40 raķetēm

Jau šogad Krievija papildinās savu kodolarsenālu ar vairāk nekā 40 jaunām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, otrdien pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Viņš sacīja, ka šie ieroči spēs pārvarēt pat tehniski vislabāk aprīkotās pretraķešu aizsardzības sistēmas, norāda BBC. Šis paziņojums ir nācis klajā tikai dienu pēc ASV publiskotā lēmuma Austrumeiropā izvietot ASV armijas smago bruņojumu, kā arī apņemšanās Eiropā izvietot modernas kara lidmašīnas.

Jau pirmdien Krievijas politiķi kritizēja šādu ASV soli. Piemēram, Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs pauda, ka „ir sajūta, ka mūsu kolēģi no NATO valstīm grūž mūs bruņošanās sacensībā”.

Vienlaicīgi jaunākie pētījumi liecina, ka kopējais atomieroču skaits pasaulē turpina samazināties, taču valstis izstrādā arvien jaunas tehnoloģijas līdzšinējā arsenāla efektīvākai izmantošanai.  

Līdz šī gada beigām Krievijas kodolspēki saņems 40  jaunas starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Šādu solījumu otrdien devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norādot, ka šīs raķetes būs spējīgas pārvarēt arī pašas modernākās pretraķešu aizsardzības sistēmas.

Krievijas prezidents arī solījis pievērst īpašu uzmanību Krievijas aizsardzības ražošanas kompleksa modernizācijai, kā arī apjomīgas valsts bruņošanās programmas īstenošanai. Tāpat viņš piebildis, ka tiks izveidoti divi jauni radiolokācijas mezgli, kas kontrolēs stratēģiskos austrumu un Rietumu virzienus.

Visi šie paziņojumi izskanējuši Maskavas pievārtē atklātajā militāri tehniskajā forumā „Armija 2015”. Tā ir apjomīga modernākās krievu militārās tehnikas izstāde, kas vienlaicīgi būs arī aviosalons un apjomīgas militārās mācības. Kā norāda Krievijas vadība, ar izstādē demonstrētajām tehnoloģijām ir cerības panākt, ka līdz 2020.gadam jauno ieroču īpatsvars Krievijas bruņotajos spēkos pieaugs līdz 70  vai pat 100 procentiem.

Forums „Armija 2015” un paziņojumi par kodolarsenāla modernizēšanu sakrīt ar laiku, kad ir pieaudzis Rietumvalstu un Krievijas attiecību saspīlējums. Īpaši pēdējo dienu laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis paziņojušas par savas smagās kaujas tehnikas un moderno iznīcinātāju F22-vi izvietošanu Austrumeiropas valstīs.

Krievijas amatpersonas jau izteikušās, ka uz Rietumu radītajiem draudiem tās atradīs pienācīgu atbildi. Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs aģentūrai “RIA Novosti”  norādījis - tā vien liekoties, ka NATO cenšas ievilkt Krieviju jaunā bruņošanās cīņā.

Taču, kā uzsver raidsabiedrības BBC komentētājs Džonatans Markuss, Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējā laika izteikumi par kodolsbruņojuma modernizēšanu apliecina tikai to, ka pārējās militārās spējas Krievijai pašlaik ir visai vājas. Galvenokārt jau tāpēc, ka pirms daudziem gadiem uzsāktais militārās sfēras modernizācijas process ir tikai vidū – vecā tehnika no aprites ir izņemta, bet jaunā vēl nav stājusies vietā. Taču agri vai vēlu šis process noslēgsies un tad jau jautājumi būšot jāuzdod citām pasaules kodollielvalstīm.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šādu Maskavas plānu raksturojis kā “destabilizējošu un bīstamu” un apsūdzējis Krieviju ieroču žvadzināšanā.

Tikmēr Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta pētnieki šajās dienās publicējuši savu jaunāko ziņojumu par pašreizējo valstu bruņošanos, atbruņošanos un starptautisko drošību. Tajā secināts, ka pašlaik deviņām valstīm – ASV, Krievijai, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai, Indijai, Pakistānai, Izraēlai un Ziemeļkorejai – kopumā ir aptuveni 15 850 kodolieroču, no kuriem 4300 atrodas pilnā kaujas gatavībā. Lai arī šis skaitlis pastāvīgi samazinās, galvenokārt pateicoties ASV un Krievijai, samazinājuma temps ir kļuvis lēnāks. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka valstis lielāku uzmanību pievērs savu ilgtermiņa kodolprogrammu modernizācijas īstenošanai.

Pētījuma autori arī secina, ka lai arī pasaulē pastiprinās aicinājumi īstenot kodolatbruņošanos, pašreizējās aktivitātes liecina, ka neviena no kodolvalstīm no saviem atomieroču arsenāliem pārredzamā nākotnē atteikties negatavojas.

Rietumu un Krievijas attiecības pasliktinājās kopš pagājušā gada, kad Krievija anektēja Krimu. Savukārt mēnesi vēlāk – aprīlī – Krieviju atbalstoši kaujinieki iebruka Ukrainā un sāka kaujas ar Ukrainas armiju. Rietumi notiekošajā Donbasā vaino Krieviju, sakot, ka tā ir ievedusi savu karaspēku Ukrainā, savukārt Krievija šos argumentus noraida un uzsver, ka tā nekādā veidā nav iejaukta karā Donbasā un pret Ukrainas armiju karo paši tās pilsoņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt