„Atšķirībā no atsevišķiem ārzemju kolēģiem, kas Krieviju redz kā ienaidnieku, mēs tomēr nemeklējam konfliktu un nekad neesam meklējuši ienaidniekus. Mums ir vajadzīgi draugi,” sacīja Putins.
Taču „mēs neļausim aizskart mūsu intereses,” viņš piebilda.
Putins norādīja, ka Krievija ir gatava strādāt kopā ar nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, lai cīnītos pret terorismu. Iepriekš Putins izteica cerību, ka līdz ar Trampa kļūšanu par ASV prezidentu abu valstu attiecības uzlabosies.
Savā uzrunā viņš uzteica Krievijas armijas drosmi cīņā ar kaujiniekiem Sīrijā, atbalstot Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu. Putins gan piebilda, ka ikviens mēģinājums „lauzt stratēģisko paritāti” var būt globāli katastrofāls, dodot mājienu par ASV un Krievijas kodolarsenāla balansu.
Putins arī komentēja attiecības ar Eiropas Savienību (ES), kas pret Krieviju jau gandrīz 2,5 gadus uztur ekonomiskās sankcijas. Tomēr šoreiz Krievijas līderis pauda pārliecību, ka attiecības ir uzlabojamas. „Es esmu pārliecināts, ka šādas sarunas ir iespējamas ar tām ES valstīm, kur aug pieprasījums pēc neatkarīga, pašnoteikta politiska un ekonomiska kursa. Mēs to redzam vēlēšanās,” sacīja Krievijas prezidents, norādot uz vēlēšanām Eiropas valstīs, kurās sakāvi cietuši vai popularitāti zaudējuši proeiropeiski spēki.
Putins arī pauda, ka ir jāturpina cīņa ar korupciju.
Ziņots, ka Krievija ir iesaistījusies Sīrijas karā, atbalstot al Asadu. Tāpat iespaids par Krieviju kā agresoru ir veidojies tās politikas Ukrainā dēļ. Krievija nekad nav atzinusi, ka tā tiešā veidā ir iesaistīta karā Austrumukrainā. Taču Rietumi un Ukraina norāda, ka karā pret Ukrainas armiju ir piedalījušies Krievijas regulārās armijas karavīri. Vēl pirms tam Krievija anektēja Krimu, pirms tam paužot, ka pēkšņi uzradušies tā saucamie "zaļie cilvēciņi" nav no Krievijas.
