Kā zināms, nesen tika parakstīts lēmums par atvieglotas Krievijas pilsonības piešķiršanu Donbasa un Luhanskas iedzīvotājiem, kas Eiropā tika plaši kritizēts.
Tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu visiem gribētājiem no Doņeckas un Luhanskas separātistu kontrolētajām teritorijām, izskanēja pieļāvums par atvieglotu Krievijas pilsonības piešķiršanu visiem Ukrainas pilsoņiem.
Par šādu nodomu Putins paziņoja Šanhajā, Ķīnas rīkotā starptautiskā foruma noslēgumā. Krievijas prezidents noliedza pieļāvumus, ka pilsonības piešķiršana pašpasludināto republiku iedzīvotājiem varētu radīt ievērojamu slogu uz sociālo budžetu.
Putins atzina, ka aptuveni trešdaļa no Luhanskas un Donbasa iedzīvotājiem, kuri varētu iegūt Krievijas pilsonību, ir pensionāri. Pensiju un sociālo pabalstu izmaksas viņiem dažu gadu laikā Krievijai izmaksātu vairāk nekā vienu miljardu eiro.
Tāpat neesot izslēgts, ka pašpasludināto republiku iedzīvotāji varēs vienlaicīgi saņemt gan Krievijas, gan Ukrainas pensiju. Tomēr tas neesot nekas briesmīgs un Krievijai esot jāpalīdz cilvēkiem Donbasā, secināja Putins.
Ukrainas varas iestādes uzskata, ka Putina lēmums atvieglot Krievijas pilsonības piešķiršanu separātistu kontrolētajās teritorijās ir pretrunā ar Minskas vienošanos. Tādēļ Ukraina jau ir vērsusies ANO Drošības padomē.
Arī Francija un Vācija, kas palīdzēja noslēgt Minskas vienošanos, kopīgajā paziņojumā kritizēja Krievijas soli. Savukārt Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta preses sekretāre Maja Kocijančiča to nodēvēja par vēl vienu Krievijas uzbrukumu Ukrainas neatkarībai.
Turklāt tas, ka šis lēmums ir pieņemts uzreiz pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanām, liecinot, ka Krievija vēlas vēl vairāk destabilizēt situāciju Ukrainā un saasināt konfliktu.
Līdzīgu taktiku Krievijas vadība ir izmantojusi arī iepriekš. Tā 2002. gadā Krievija sāka piešķirt pilsonību Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem. Līdz ar to Krievijas pilsoņu skaits abos reģionos, kas atšķēlās no Gruzijas, palielinājās no aptuveni 20% līdz vairāk nekā 85%. Un kad 2008. gadā starp Krieviju un Gruziju sākās karš, Maskava pamatoja sava karaspēka ievešanu ar nepieciešamību aizsargāt Krievijas pilsoņu intereses Abhāzijā un Dienvidosetijā.
Tiek ziņots, ka arī Piedņestrā, kas savulaik atšķēlās no Moldovas, aptuveni pusei iedzīvotāju ir Krievijas pases.
