ĪSUMĀ:
- Grozījumi konstitūcijā paredz noteikt, piemēram, laulības definējumu.
- Tāpat paredzēts noteikt "ticību Dievam" kā vienu no Krievijas pamatvērtībām.
- Nacionālos likumus paredzēts nostādīt augstāk par starptautiskajiem.
- Iekļauts punkts par Putina līdzšinējo pilnvaru termiņu dzēšanu un to uzskaiti no jauna.
- "Nedomāju, ka Putins no sākta gala plānoja šo grozījumu," vērtēja politologs Rogovs.
- Viņaprāt, "šajā situācijā savu lomu var būt nospēlējis koronavīrusa uzliesmojums".
- Par konstitūcijas grozījumiem 22. aprīlī paredzēta tautas nobalsošana.
Krievijā valdījis jau divas desmitgades, patlaban 67 gadus vecais Putins varētu būt prezidents vēl divus termiņus līdz pat 2036. gadam. Pēdējās nedēļas laikā viņa rosināto Krievijas konstitūcijas grozījumu apstiprināšana bija raita.
"Vēršu to deputātu uzmanību, kas balsojumā atturas, ka mēs pieņemam lēmumu par laulības institūta, mūs vērtību, kultūras un krievu valodas aizsardzību," sacīja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins.
Galīgajā lasījumā pagājušajā trešdienā valdošās partijas "Vienotā Krievija" parlamenta apakšpalātā pret nebalsoja neviens deputāts, par – 383, atturējās – 43. Pēc dažām stundām grozījumu paketi apstiprināja arī augšpalāta. Pēc tam tikpat raiti visi Krievijas reģioni, un nedēļas nogalē Putins reformu paketi varēja parakstīt.
Grozījumi paredz konstitūcijā noteikt tādās lietas kā laulības definējumu kā savienību starp vīrieti un sievieti, "ticību Dievam" noteikt kā vienu no Krievijas pamatvērtībām, nacionālos likumus nostādīt augstāk par starptautiskajiem.
Bet vislielāko ievērību izpelnījās valdošās partijas deputātes Valentīnas Tereškovas, pirmās sievietes kosmosā, pēdējā brīža priekšlikums grozījumu likumprojektā iekļaut arī punktu par Putina līdzšinējo pilnvaru termiņu dzēšanu un to uzskaiti sākt no jauna. Tas viņam ļautu kandidēt atkal arī 2024. gadā. Putins priekšlikumam piekrita. Aizvakar Konstitucionālā tiesa grozījumus atzina par likumīgiem.
Janvārī rosinot reformas, Putins gan noliedza, ka mērķis ir nodrošināt viņam iespēju palikt pie varas pēc viņa pašreizējā un saskaņā ar pašreizējo konstitūciju - pēdējā pilnvaru termiņa beigām. Atklāts ir jautājums, vai tāds bija viņa plāns jau no paša sākuma, vai viņš nolēma izmantot situāciju, lai paplašinātu savas manevra iespējas nākotnē.
"Nedomāju, ka viņš no sākta gala plānoja šo grozījumu. Ticamāk, ka ņemts vērā faktors, ka Putina popularitātes reitings ir krities, viņš zaudējis lielu daļu savas harismas. Un tādēļ pieņemts lēmums šo soli spert tagad, jo to izdarīt nākotnē var izrādīties vēl sarežģītāk un bīstamāk," sprieda politologs Kirils Rogovs.
Vēl viens iespējams faktors – jaunā koronavīrusa uzliesmojums. Opozīcija bija aicinājusi uz protesta akcijām pret konstitūcijas grozījumiem šajā nedēļās nogalē Maskavā, bet pilsētas dome vīrusa dēļ aizliegusi visus masu pasākumus gandrīz līdz aprīļa vidum.
"Šajā situācijā savu lomu varbūt nospēlējis koronavīrusa uzliesmojums, kas ļāva ierobežot demonstrācijas. Cilvēki ir nobijušies un mazāk gatavi pulcēties uz masu pasākumiem. Tas varētu būt bijis viens no motīviem taktiski mainīt plānu," vērtēja politologs.
Opozīcijas aktīvisti aizvadītajā nedēļas nogalē gan sarīkoja varasiestāžu nesankcionētu protesta akciju Maskavā, vairākus desmitus aizturēja.
"Vairums pilsoņu neatbalsta Putina palikšanu pie varas uz mūžu. Ja uz ielas cilvēkiem pajautāsiet par konstitūcijas grozījumiem, neviens neko nesapratīs. Viņi teiks, lai tie grozījumi "iet ellē". Bet mēģiniet pajautāt "vai jūsu gribat, lai Putins vada mūsu valsti visu mūžu?". Lielais vairākums ne tikai Maskavā, bet arī reģions teiks – nē," uzskata opozīcijas politiķis Dmitrijs Gudkovs.
Tagad par konstitūcijas grozījumiem paredzēta tautas nobalsošana, kas plānota nākammēnes, 22. aprīlī. Varasiestādes pagaidām nav signalizējušās, ka balsojumu varētu pārcelt uz vēlāku datumu, neskatoties uz to, ka arī Krievijā jau reģistrēti desmitiem saslimšanu ar jauno koronavīrusu.
