Ar ideju par nepieciešamību labot pašreizējo Krievijas konstitūciju Putins nāca klajā janvāra vidū, kad uzrunāja Federālo sapulci. Tika izveidota īpaša darba grupa Putina iniciatīvu apspriešanai, un daudziem par pārsteigumu tika atlaista Dmitrija Medvedeva valdība. Tā brīža premjerministrs Medvedevs paziņoja, ka jaunais Ministru kabinets noteikti daudz efektīvāk tiks galā ar Krievijas prezidenta uzliktajiem pienākumiem.
Jau tūlīt pēc šī paziņojuma gan atsevišķi Krievijas preses izdevumi, gan arī dažādi ārvalstu komentētāji izteica divus galvenos viedokļus par šādu izmaiņu nepieciešamību. Visbiežāk tika izteiks minējums, ka šādi Putins vēlas pagarināt savas prezidenta pilnvaras arī pēc 2024. gada. Tāpat tika pieļauts, ka šādas izmaiņas varētu būt nepieciešamas, lai nākotnē potenciāli būtu vieglāk integrēt Krievijas Federācijas sastāvā kaimiņos esošo Baltkrieviju. Taču šī vairāk gan bijusi tāda sazvērestības teorija.
Tagad, divas nedēļas vēlāk, Putins paziņojis, ka viņa piedāvātos konstitūcijas labojumus ir nodiktējusi pati dzīve, bet to apstiprināšana visas tautas balsojumā būtu demokrātijas augstākā izpausme:
"Laikā, kamēr esmu bijis prezidents un valdības vadītājs, esmu sapratis, ka atsevišķas lietas nestrādā tā, kā tām vajadzētu strādāt. Tāpēc es esmu piedāvājis šīs izmaiņas, lai tās tiktu apstiprinātas vai noraidītas viedokļu izpausmes augstākajā līmenī. Šāds tautas balsojums ir augstākais demokrātijas izpausmes līmenis.
Vai šādā veidā būtu nepieciešams pagarināt pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņu? Domāju, ka nē."
Krievijas prezidents arī paskaidrojis, ka izmaiņas konstitūcijā nav nekas unikāls, jo līdzšinējā konstitūcija ir labota jau 15 reižu.
Visai asas diskusijas pēdējās dienās izraisījis arī februāra sākumā Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila aicinājums iekļaut konstitūcijas preambulā atsauci uz dievu. Pēc Kirila vārdiem, vairums Krievijas iedzīvotāju tic dievam un runa nav tikai par pareizticīgajiem, bet arī par musulmaņiem un daudzu citu reliģiju pārstāvjiem. Baznīcas vadītājs arī izteicies, ka, tā kā dievs tiek pieminēts arī valsts himnā, kāpēc tas nevarētu tikt pieminēts arī konstitūcijā.
Viens no Krievijas mūsdienu konstitūcijas līdzautoriem Georgijs Satarovs intervijā televīzijas kanālam "Dožģ" norādīja, ka šādu izmaiņu iekļaušana konstitūcijā nav pieļaujama:
"Suņa murgi! Tas īsumā. Bet, ja pēc būtības, tad jāskatās ir no juridiskā un politiskā viedokļa. No juridiskā viedokļa par visiem labojumiem, kuri drīzumā jau tiks apstiprināti Valsts domē, ir skaidrs – tie ir pretrunā ar konstitūcijas pirmo nodaļu. Šīs nodaļas beigās ir viens simpātisks pants, kurā teikts, ka konstitūcijas pārējās daļās ir aizliegts ieviest labojumus, kuri ir pretrunā ar pirmo nodaļu. Ja tas notiek, tad konstitūcijā vairākas nodaļas nonāk pretrunā un konstitūcija faktiski izzūd."
Radiostacijas "Eho Moskvi" blogā partijas "Jabloko" deputāts Sanktpēterburgas likumdošanas sapulcē Boriss Višņevskis arī brīdina iedzīvotājus akli neticēt Krievijas prezidenta solījumiem. Piemēram, ierosinājumi nostiprināt konstitūcijā punktu par garantētu pensiju indeksāciju vai izdzīvošanas minimumu iedzīvotāju dzīvē neko nemainīšot, jo faktiski tā ir tikai veco likumu interpretācija jaunos vārdos.
