Pirms nedēļas Krievijas oficiālajos ziņu kanālos parādījās informācija, ka drīzumā skatītājiem tiks piedāvāta dokumentālā filma „Krima. Ceļš uz dzimteni”, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklāšot visu patiesību par to, kā ir noritējusi Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. 15.martā, dienu pirms tā dēvētā Krimas neatkarības referenduma pirmās gadadienas filma ir nonākusi uz ekrāniem.
Komentējot gadu senos notikumus, Krievijas prezidents atzinis, ka faktiski viņš ir vadījis bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča glābšanas operāciju.
Tieši pēc šiem notikumiem arī esot uzsākts krimas atgūšanas plāns: "Situācija Ukrainā bija attīstījusies tā, ka mēs bijām spiesti sākt darbus Krimas atgriešanai Krievijas sastāvā. Mēs nevarējām pamest šo teritoriju un tur dzīvojošos cilvēkus likteņa varā un zem nacionālistu ceļa ruļļa. Es izvirzīju konkrētus uzdevumus, pateicu, ko un kā ir jādara. Taču es uzreiz skaidri pateicu, ka mēs to darīsim tikai tad, ja būsim pilnībā pārliecināti par to, ka to vēlās paši Krimā dzīvojošie cilvēki."
Komentējot 16.marta referendumu Krimā, Putins atzinis, ka vēl pirms tam neoficiāli tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju noskaņojumu. Tāpēc arī referendumā atbalsts dalībai Krievijas federācijas sastāvā esot bijis tik pārliecinošs.
"Gala mērķis nebija Krimas sagrābšana vai kaut kāda aneksija. Mērķis bija dot iespēju iedzīvotājiem paust savu viedokli par to, kā viņi vēlas dzīvot tālāk. Es jums pilnīgi godīgi saku – es pie sevis nodomāju: ja cilvēki gribēs, tad tā tam arī būt! Ja viņi gribēs lielāku autonomiju ar lielākām tiesībām Ukrainas sastāvā – lai tā arī ir! Ja viņi gribēs citādāk, mēs nevaram viņus pamest. Referenduma rezultātus mēs zinām un mēs rīkojāmies tā, kā bijām spiesti rīkoties."
Pēc Putina vārdiem, Krimas pārņemšanas laikā esot bijušas ziņas, ka atsevišķi radikāli noskaņoti ukraiņu līderi esot plānojuši pussalā veikt terora aktus ar lielu skaitu upuru. Ņemot vērā nacionālistu noskaņojumu un Krimas etnisko sastāvu, šādu asinsizliešanu nedrīkstēja pieļaut.
Krimas pārņemšanas operācijas veiksmīgo iznākumu Putins pamatojis ar to, ka visu operāciju ir vadījis viņš personīgi un, iespējams, tieši tāpēc tā noritējusi tik gludi. Filmā viņš atzīst, ka uz Krimu tika nosūtīti Krievijas speciālo uzdevumu vienības karavīri, lai atbruņotu Krimā esošos 20 000 Ukrainas armijas karavīrus.
Atšķirībā no gadu seniem izteikumiem, šoreiz Putins neslēpj, ka Krimā darbojušies gan galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienību, gan jūras gaisa spēku, gan citu armijas vienību kareivji.
Tieši pateicoties viņiem esot bijis iespējams sarīkot pēc prezidenta vārdiem, godīgu un caurspīdīgu referendumu. Arī dažādās ministrijas un citi dienesti esot darbojušies pārsteidzoši saskaņoti. Ja tagad būtu nepieciešams rīkoties vēlreiz, Putins Krimā rīkotos tieši tāpat.
Runājot par varas maiņu Kijevā, Vladimirs Putins norādījis, ka formāli ukraiņu opozīciju atbalstīja eiropieši, taču bijis skaidri zināms, ka patiesie notikumu vadītāji ir bijuši amerikāņi.
Tieši viņi esot palīdzējuši gatavot nacionālistus un kaujas vienības gan Ukrainas Rietumos, gan Polijā, gan Lietuvā, tādējādi veicinot valsts apvērsumu Ukrainā. Rietumi arī visiem spēkiem esot centušies nepieļaut Krimas atkal apvienošanos ar Krieviju. Vladimirs Putins esot bijis gatavs arī pašam sliktākajam scenārijam, proti, izsludināt kodolieroču kaujas gatavību. Putins gan piebildis, ka Krievijas kodolieroči tāpat vienmēr ir kaujas gatavībā, taču aukstā kara atsākšanos neviens nevēloties.
Tikmēr dažādu sociālo tīklu lietotāji paralēli Vladimira Putina dīvainās pazušanas apspriešanai tagad sākuši spriest arī par to, vai Krievijas prezidenta atklāsmes nav pamats tam, lai viņu varētu saukt Hāgas tribunāla priekšā. Savukārt kremļa pārstāvji nebeidz apgalvot, ka Krievijas prezidentam nekas nekaiš un jau rīt viņš tikšoties ar žurnālistiem Sanktpēterburgā.
Ukrainas pārstāvis Eiropas Savienībā Konstantīns Jeļisējevs norādījis, ka ar šiem paziņojumiem Krievijas prezidents ciniskā veidā atzīst atklātu agresiju pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Jeļisējevs arī minējis, ka atbilstīgi ANO rezolūcijām Putina rīcība raksturojama kā smags starptautisks noziegums un pieprasījis šī iemesla dēļ pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Krimas aneksijas pirmajā gadadienā, visticamāk, arī kļūs zināms, vai tiešām ir pamats baumām par Vladimira Putina jau vairāk nekā nedēļu ilgo nozušanu no sabiedrības acs sliktā veselības stāvokļa vai kāda cita iemesla dēļ. Tiek uzsvērts, ja ar Krievijas prezidentu tiešām viss ir kārtībā, tad Krievijai tik zīmīgā un simboliskā dienā viņš nevar neuzstāties publiski. Turklāt viņam 16.martā paredzēta iepriekš pārceltā tikšanās ar Kirgizstānas prezidentu, kuras pārcelšana aizsāka baumas par Putina nozušanu.
