Tiekoties ar liberāli noskaņoto prezidentu Aleksandru van der Bellenu, Putins paziņoja, ka viņa valsts ir atvērta sarunām un gatava sadarboties. Krievija arī nevēloties šķelt Eiropas Savienību.
Maskavas un Briseles pārstāvji jau diskutējot par dažādiem jautājumiem un sarunas neesot vieglas, bet tomēr - ļoti konstruktīvas. Arī Austrijas amatpersonas pauda vēlmi veidot ciešāku sadarbību, tostarp līdz 2040. gadam turpinās importēt dabasgāzi.
Kanclers Sebastjans Kurcs tikšanās laikā solīja veicināt attiecību uzlabošanu starp Krieviju un Eiropas Savienību, tomēr noliedza iespēju atcelt pret oficiālo Maskavu noteiktās sankcijas.
Eksperti jau iepriekš norādīja, ka vizīte ar neitralitāti un diplomātiju slavenajā Austrijā mēnesi pirms tās kļūšanas par Eiropas Savienības prezidējošo valsti Krievijai ir iespēja mīkstināt arvien pieaugošos asumus un sankciju režīmu, it īpaši ņemot vērā Austrijas ekonomiskās intereses ar Krieviju.
Pirms vizītes, sniedzot interviju Austrijas sabiedriskajai televīzijai, Putins noliedza, ka uz Vīni dodas, lai šķeltu Eiropu sankciju jautājumā. Tā vietā Kremļa saimnieks solīja abpusēji izdevīgu sadarbību.
KONTEKSTS:
Rietumvalstu un Krievijas sankciju cīņas sākās pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā pēc neatzītā referenduma anektēja Ukrainas pussalu Krimu, bet aprīlī Ukrainas Austrumos prokrieviski noskaņoti separātisti pasludināja neatzītās tautas republikas, uz ko Kijeva atbildēja ar pretterorisma operāciju, un konflikts ilgst vēl aizvien.
Uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievija atbildēja ar aizliegumu ievest pārtiku no vairākām rietumvalstīm.
Kopš tā laika abas puses vairākkārt pagarināja un paplašināja savstarpējās sankcijas. ASV Finanšu ministrija 6. aprīlī paziņoja par sankciju ieviešanu pret Kremlim pietuvinātiem oligarhiem un amatpersonām.
