Pārliecināts par dzīves līmeņa uzlabošanos Krimā
Putins gan nepaskaidroja, uz kādiem nosacījumiem attiecības ar Ukrainu varētu kļūt labākas. Tomēr viņš pauda gatavību darīt visu, lai Ukrainā saglabātos miers.
Prezidents atzina, ka Normandijas formāts, kurā darbojas Krievija, Ukraina, Vācija, Francija, miera nodrošināšanā Austrumukrainā nav tik efektīvs, kā gaidīts, tomēr ir jāturpina strādāt tā ietvaros. Pretējā gadījumā situācija Ukrainā vēl vairāk pasliktināsies.
Putins gan norādīja, ka "būtu labi, ja Donbasā Ukrainas armiju neuzskatītu par okupantu armiju".
Vienlaikus Krievijas prezidents pavēstīja, ka Krima tiek aizvien ciešāk un sekmīgāk integrēta pārējā Krievijā.
Piemēram, viņš pauda pārliecību, ka Krimas iedzīvotāju ienākumi pieaugs līdz vidējam apmēram valstī.
Turklāt jau šobrīd Krievijā ir apgabali, kur iedzīvotāju ienākumi ir mazāki nekā Krimā. Tāpat tiek darīts viss, lai Krima saņemtu gāzi no Krievijas. Krimā būs arī divu elektrostaciju būvniecība, lai pati Krima spētu sev ražot enerģiju. Putins atzina, ka Krimas integrācijā Krievijā pastāv problēmas, tomēr to risināšanai ir vajadzīgs laiks.
Kritizē ASV demokrātijas līmeni un apvaino to bruņošanās sacensībā
Četru stundu ilgajā preses konferencē, kurā piedalījās ap 1400 žurnālistu,
Putins vairākkārt kritizēja ASV, apšaubot tās demokrātiju, vēlēšanu sistēmu, kā arī apvainojumus ASV prezidenta vēlēšanu ietekmēšanā.
Krievijas prezidents norādīja, ka Demokrātu partijas mēģinājumi vainot Krieviju "savās neveiksmēs", tostarp faktā, ka viņu kandidāte Hilarija Klintone nekļuva par valsts prezidenti, ir nepamatoti. Demokrāti zaudēja arī Senāta vēlēšanās - vai arī Krievija un es personīgi ietekmēju vēlēšanu rezultātus, retoriski jautāja Putins. Tas drīzāk nozīmē, ka Demokrātu partijā ir kādas administratīvas problēmas.
Viņš arī atkārtoti noliedza, ka Krievija vai tās hakeri būtu iejaukušies ASV prezidenta vēlēšanās. "Zaudētājs allaž meklē vainīgos kaut kur citur," Putins sacīja par ASV Demokrātu partiju, mudinot neveiksmju cēloni meklēt sevī. Krievijas prezidents gan uzsvēra, ka svarīgākais ir nevis fakts, ka hakeri ieguva informāciju, kas nebija publiskojama, bet gan tas, ka viņu iegūtās ziņas bija patiesas. Putins arī kritizēja Elektoru kolēģijas pastāvēšanu, jo nelielam ļaužu pulkam ir tiesības apstiprināt vai noliegt ASV pilsoņu balsojumu. Tādējādi ir jautājums par demokrātijas līmeni ASV.
Putins gan izteica apmierinātību, ka Republikāņu partijas vidū ir cilvēki, kam Krievija šķiet simpātiska. Tas būtu pamats "konstruktīvām attiecībām" nākotnē.
Viņš paziņoja, ka krievi vienīgie ticējuši ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa uzvarai.
Krievijas prezidents arī pauda, ka ASV ir sākusi jaunu bruņošanās programmu. "Mēs to neizdarījām. Mums bija jāatbild uz šo izaicinājumu," pauda Putins. "Ja kāds uztur bruņošanās sacensības, tad tie neesam mēs. (..) Bet mēs netērēsim tik lielus līdzekļus, kurus nevaram atļauties," uzsvēra Putins.
Tomēr viņš atkārtoja nodomus stiprināt Krievija kodolpotenciālu, lai arī jau šobrīd viņa valsts esot stiprāka par jebkuru potenciālo agresoru.
Baraka Obamas valdībai Putins veltīja ironiskus komentārus, ka neizprot, kādēļ amerikāņi uzskata savus bruņotos spēkus par visspēcīgākajiem, bet Krieviju par vāju. “Mūsu valsts jau tagad ir spēcīgāka par jebkuru potenciālo agresoru” sacīja Krievija prezidents.
Putins: Krievija nav vainīga attiecību problēmās ar ES
Putins arī kritizēja Eiropas Savienības (ES) tās politikā pret Ukrainu.
Viņš pauda, kā patlaban Krievija nav vainīga tajā, kā izveidojušās Krievijas un ES attiecības.
Proti, ES akceptēja leģitīmi ievēlēta valsts prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu no amata, bet pēcāk pati neieklausījās savos pilsoņos. Piemēram, Nīderlandes vēlētāji noraidīja ES un Ukrainas asociācijas līguma pieņemšanu, taču tik un tā ES to grasās pieņemt.
Nīderlandes vēlētāju akcepts asociācijas līgumam bija nepieciešams Nīderlandes kā tobrīd ES prezidējošās valsts iedzīvotāju viedoklis. Tādēļ Nīderlandē notika referendums, kam gan bija rekomendējošs, nevis juridisks raksturs. Iepriekš - 2014.gada beigās - Janukovičs noraidīja asociācijas līgumu un tas kļuva par vienu no cēloņiem plašiem un ilgiem protestiem Kijevā, Maidanā, kas noslēdzās ar paša Jankukoviča gāšanu.
