Spiedienu atcelt aizliegumu izdarīja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).
Dekrēts atļauj demonstrācijas un gājienus vietās vai maršrutos, ko ir apstiprinājušas Melnās jūras kūrortpilsētas amatpersonas sadarbībā ar reģionālo policiju un drošības spēkiem.
Tāpat ar dekrētu vietējām amatpersonām tiek dotas pilnvaras noteikt, cik cilvēku var piedalīties protesta akcijās olimpisko spēļu laikā no 7.līdz 23.februārim.
Putins augustā izdeva dekrētu, kas cieši kontrolētajā drošības zonā Sočos aizliedz jebkādas demonstrācijas vai gājienus, kas nav saistīti ar olimpiskajām spēlēm.
Aizliegums būtu bijis spēkā no 7.janvāra līdz 21.martam. Sočos 7.-16.martā notiks paralimpiskās spēles.
Tomēr SOK prezidents Tomass Bahs decembrī sacīja, ka Krievijas spēļu organizatori pēc sarunām ar komiteju ir piekrituši atļaut "protesta zonu" spēlēs. Bahs apsveica tādu lēmumu.
ASV prezidents Baraks Obama un daudzi Eiropas valstu līderi, tostarp Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons ir paziņojuši, ka neapmeklēs Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, bažījoties par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā, jo īpaši saistībā ar nesen izdoto aizliegumu par "homoseksuālisma propagandu".
Olimpisko spēļu laikā Krievija ir noteikusi stingrus drošības pasākumus, tostarp bezpilota lidmašīnu novērošanu, ierobežotu transporta kustību uz pilsētu, sportistu un akreditēto žurnālistu telefona sarunu uzraudzību.
Bažas par iespējamiem islāmistu kaujinieku uzbrukumiem Sočos pieauga pēc tam, kad pašnāvnieki spridzinātāji decembrī sarīkoja divus uzbrukumus Krievijas dienvidu pilsētā Volgogradā, kas atrodas 700 kilometru attālumā no Sočiem.
