Sadaļas Sadaļas

Putins: Ārvalstu specdienesti strādā, lai pakļautu Krieviju

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka ārvalstis ar specdienestu palīdzību īsteno mērķtiecīgu Krievijas vājināšanas politiku, lai pakļautu to ārējo spēku kontrolei, kā tas jau esot noticis ar dažām pēcpadomju valstīm.

Šādu viedokli Putins pauda sanāksmē, kas bija veltīta Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) darbībai.

“Mēs esam saskārušies ar tā saukto Krievijas savaldīšanas politiku. Runa nav par starptautisko attiecību jomā dabīgo konkurenci, bet gan par mērķtiecīgu un diezgan agresīvu politiku, kuras nolūks ir apturēt mūsu attīstību, radīt problēmas pie mūsu robežām, izprovocēt iekšējo nestabilitāti, iedragāt vērtības, kas apvieno Krievijas sabiedrību.

Galu galā mērķis ir novājināt Krieviju un pakļaut to ārējai kontrolei, kā mēs to redzam dažās valstīs pēcpadomju telpā,” teica Putins.

“Mūs mēģina sasiet ar ekonomiskām un cita veida sankcijām, bloķēt lielus starptautiskos projektus, kas ir svarīgi ne tikai mums, bet arī mūsu partneriem. Mēģina iejaukties mūsu sabiedriskajās un politiskajās norisēs, mūsu valsts demokrātiskajās procedūrās, un, protams, aktīvi tiek izmantoti instrumenti no specdienestu arsenāla,” spriež bijušais PSRS un Krievijas specdienestu virsnieks Putins.

Viņš pauda gatavību aizstāvēt Krievijas suverenitāti un nacionālās intereses, Krievijas iedzīvotāju drošību un viņu tiesības pašiem lemt savu likteni.

Lai valdošais režīms varētu efektīvāk “rūpēties par Krievijas iedzīvotāju drošību”, Putins trešdien parakstījis likumu, kas paredz ievērojami palielināt sodus par nepakļaušanos spēka struktūru prasībām. Tas attiecas arī uz mītiņiem un dažādām protesta akcijām.

Par atkārtotu nepakļaušanos policijas un citu spēka struktūru prasībām Krievijas mītiņu un demonstrāciju dalībniekus varēs sodīt ar 10 000 līdz 20 000 rubļu (112 līdz 224 eiro) naudassodu, 30 dienu arestu vai līdz 200 stundu sabiedriskiem darbiem. Pirms tam attiecīgais sods bija līdz 5000 rubļu (56 eiro), ziņo aģentūra TASS.

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās pieņemt jaunas sankcijas pret Krieviju; tās varētu būt vērstas pret Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu.

Kā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, lēmums par sankcijām pieņemts saistībā ar Navaļnija nelikumīgo ieslodzīšanu cietumā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma ignorēšanu, pārkāpjot Navaļnija cilvēktiesības.

Navaļnija līdzgaitnieki un Eiropas Parlamenta deputāti aicinājuši vērsties pret Krievijas oligarhiem, kas finansē Putina režīmu. Tomēr diplomāti norādījuši, ka neviena oligarha vārds sankciju sarakstā nebūs atrodams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt