“Ņemiet varu savās rokās. Šķiet, ka ar jums būs vieglāk vienoties, nekā ar narkomānu un neonacistu bandu, kas ieperinājusies Kijevā un sagrābusi par ķīlnieci visu Ukrainas tautu,” paziņoja Kremļa diktators.
Putins arīdzan apsūdzēja Ukrainas bruņotos spēkus, ka tie izmanto civiliedzīvotājus kā “ dzīvo vairogu”.
Lai arī Krievija apgalvo, ka nekādi raķešu triecieni pa Ukrainas galvaspilsētu Kijevu nav veikti, Ukrainas puse vēsta par pretējo un to apstiprina gan rīta pusē plaši pieejamie video materiāli, gan arī pēcpusdienā saņemtās ziņas par Krievijas spēku pietuvošanos Kijevas apkārtnēm un par diversantu grupu darbību atsevišķās priekšpilsētās.
Krievijas okupācijas spēku apšaudēs šāviņi vairākkārt trāpījuši dzīvojamiem rajoniem, izraisot upurus civiliedzīvotāju vidū.
Putina režīma rīcību Ukrainas amatpersonas raksturo kā kara noziegumu, par ko Krievijas līderiem agri vai vēlu nāksies stāties starptautiskā tribunāla priekšā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
