Piemēram, opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitniece Violeta Grudina stāsta, ka viņa gluži kā kādā spriedzes filmā tika noturēta Covid-19 palātā pret pašas gribu, lai tikai nepaspētu reģistrēties vēlēšanām kā kandidāte.
Krievijas politikas analītiķi secina, ka Kremlim svarīgi saglabāt dominanci parlamentā, raugoties uz nākamajām prezidenta vēlēšanām.
Vara cenšas nepieļaut "gudro balsošanu"
Aptaujām liecinot par atbalsta mazināšanos valdošajai partijai “Vienotā Krievija”, pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām notikusi varasiestāžu pastiprināta vēršanās pret opozīciju, savukārt neatkarīgie mediji pasludināti par “ārvalstu aģentiem”. Kremļa redzamākais kritiķis Aleksejs Navaļnijs atrodas cietumā. Aizliegts kandidēt gandrīz visiem redzamākajiem opozionāriem. Citi bijuši spiesti pamest Krieviju.
Kandidēt atļauts tikai saujiņai Kremļa kritiķu. Piemēram, cilvēktiesību aktīvistei Marinai Ļitvinovičai. “Viņi iznīcināja visus, kuri bija redzami kā potenciālie politiskie spēlētāji,” secina Ļitvinoviča.
Opozīcija tomēr cer mazināt valdošās partijas “Vienotā Krievija” dominanci, izmantojot tā dēvēto “gudrās balsošanas” sistēmu – projektu, kas paredzēts kandidātu atbalstam, kuriem lielākās izredzes sakaut tos, kuri no valdošās partijas.
Varasiestādes gan bloķējušies iespējas lejupielādēt lietotni, ko izstrādājusi Navaļnija komanda, bet Navaļnija līdzgaitnieki aicina to izmantot tiem, kas to jau bija paspējuši izdarīt. Turklāt pirms vēlēšanām internetā publicētas rekomendācijas, par kuriem kandidātiem balsot.
Daudzi paliks mājās
Krievijas sabiedrības noskaņojumu ietekmē ne tikai politiskā, bet arī ekonomiskā situācija un pandēmija.
“Noskaņojums salīdzinot ar iepriekšējām Valsts domes vēlēšanām ir pesimistiskāks, vairāk problēmu, vairāk nedrošības par rītdienu.
Tādēļ šādos apstākļos tika pielikts vairāk pūliņu, lai ierobežotu alternatīvas, opozīcijas politiķus. Tā kā daudzi no viņiem nepiedalīsies vēlēšanās, daudzi no viņu atbalstītājiem visdrīzāk paliks mājās,” spriež sociologs, “Levada centra” direktors Deniss Volkovs.
“Kremlim ir principāli svarīgi, lai tam rokas būtu brīvas. Tas nozīmē, ka [Putinam] ir jābūt pārliecinātam, ka parlaments balsos par jebkuru variantu, ko ierosinās Putins - vai tā būs kārtējā konstitucionālā reforma, vai jāapstiprina jauns ministru kabinets,” norāda politologs Abass Gaļamovs.
Putina rīcību grūti prognozēt
Šonedēļ ievēlētais Valsts dome sastāvs joprojām darbosies 2024. gadā, kad beigsies pašreizējais Putina pilnvaru termiņš. Viņam būs jālemj par stratēģiju palikšanai pie varas.
“Putinam patīk saglabāt nenoteiktību un pieņemt lēmumus pēdējā brīdī. Tādēļ neviens līdz pēdējai minūtei neuzzinās, ko viņš darīs 2024. gadā. Vai viņš atkal virzīs sevi vai izvirzīs pēcteci?” vaicā Gaļamovs.
Kremlim dominējoša kontrole parlamentā svarīga arī, lai novērstu risku, ka tas 2024. gadā varētu nostāties jebkādu iespējamo protestu pusē, jo tas nozīmētu Putina pozīciju būtisku vājināšanos.
