Putinam un Abem neizdodas panākt vienošanos par Kuriļu salām

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Japānas premjerministram Sindzo Abem otrdien nav izdevies panākt vienošanos par Kuriļu salām, kas kļuvušas par šķērsli miera līguma noslēgšanai starp abām valstīm, vēsta aģentūra AFP.

1945. gadā padomju armijas okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855. gada Traktātu par tirdzniecību un robežām.

Maskava savukārt uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.

Šīs domstarpības joprojām kavē robežas noteikšanu un miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara.

Putins pēc tikšanās ar Abi, kurš ieradies vizītē Maskavā, sacīja žurnālistiem, ka abām pusēm vēl jāveic pamatīgs darbs, pirms var tikt noslēgta jebkāda vienošanās, bet pauda pārliecību, ka tikšanās bijusi noderīga.

Putins apstiprināja, ka Maskava joprojām ir ieinteresēta veidot sarunas, balstoties uz 1956. gadā Maskavas un Tokijas parakstīto deklarāciju, kas nosaka miera līguma parakstīšanu nākotnē.

Saskaņā ar šo deklarāciju pēc miera līguma noslēgšanas Japāna varētu saņemt divas mazākās salas, taču šo nodomu neizdevās realizēt, jo Tokija pretendēja uz visām četrām salām un militārajā jomā sadarbojās ar ASV.

Abe kopīgā preses konferencē ar Putinu sacīja, ka viņi apsprieduši miera līgumu, viens no otra neko neslēpjot, un vienojušies turpināt enerģiski strādāt.

Iepriekš šomēnes Maskava asi reaģēja uz Abes Jaungada uzrunu, kurā viņš izteicās, ka salās dzīvojošajiem krieviem vajadzētu palīdzēt pieņemt faktu, ka salu piederība mainīsies.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Tokijai jāatzīst Krievijas suverenitāte pār Kuriļu salām.

Maskava ir arī kritizējusi Japānu par vilcināšanos ar ieguldījumiem Krievijas projektos, tostarp Kuriļu salās.

Putins šodien sacīja, ka ekonomiskās sadarbības jomā kvalitatīvas izmaiņas nav notikušas. Maskava cer, ka divpusējā tirdzniecība pieaugs no 18 miljardiem dolāru 2017. gadā līdz 30 miljardiem dolāru šogad.

Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pēc samita lika noprast, ka Maskava uztvertu investīcijas kā labu stimulu miera sarunām.

"Tirdzniecības un ekonomiskās saites ir jāattīsta, un tas ļaus atrisināt citus jautājumus," sacīja Peskovs.

1 komentārs
Kremilek Rukis
Nuja, Japānai (atšķirībā no latvijas) sprāgušu ēzeļu ausis nevajag!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti