Putina vizīte Austrijā – iespēja mīkstināt asumus un sankcijas

Pēc teju gadu ilga pārtraukuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins devies vizītē uz Rietumeiropu. Otrdien viņš ieradies Austrijā, lai tiktos ar valsts augstākajām amatpersonām. Pirms tam sniegtajā intervijā Austrijas televīzijai viņš ieturējis samierniecisku toni. Vienlaikus pastāv bažas, ka aiz tā slēpjas šķeltnieciski mērķi.  

Krievijas prezidents Austrijā ieradies zibensvizītē – astoņu stundu laikā paredzēta tikšanās ar prezidentu un kancleru, Sarkanarmijas memoriāla un muzeja apmeklēšana, kā arī biznesa foruma atklāšana.

Eksperti norāda, ka vizīte ar neitralitāti un diplomātiju slavenajā Austrijā mēnesi pirms tās  kļūšanas par Eiropas Savienības prezidējošo valsti Krievijai ir iespēja mīkstināt arvien pieaugošos asumus un sankciju režīmu, it īpaši ņemot vērā Austrijas ekonomiskās intereses ar Krieviju.

Ne velti Austrijas vicekanclers no galēji labējās Brīvības partijas izteicies, ka sankciju režīms pret Krieviju ir jāizbeidz.

Viņa vadītā partija, kas ir valdošajā koalīcijā ar konservatīvajiem spēkiem, parakstījusi sadarbības līgumu ar Krieviju. Daži tās partijas biedri pat aktīvi aizstāvējuši Krimas aneksiju.

 “Protams, no Krievijas perspektīvas jebkura iespēja izkļūt no Eiropas izolācijas, kuru var panākt lielākoties ar divpusējiem līgumiem un vienošanos, ir laba, un šajā ziņā Austrija sniedz vienu no labākajām iespējām,” skaidroja Austrijas Eiropas un drošības institūta pētniece Velina Čakarova.

Pirms vizītes, sniedzot interviju Austrijas sabiedriskajai televīzijai, Putins noliedza, ka uz Vīni dodas, lai šķeltu Eiropu sankciju jautājumā.

Tā vietā Kremļa saimnieks solīja abpusēji izdevīgu sadarbību.

“Mums nav nekādu mērķu kaut ko šķelt Eiropas Savienībā. Gluži otrādi – mēs esam ieinteresēti, lai Eiropas Savienība būtu vienota un plaukstoša, jo Eiropas Savienība ir lielākais mūsu tirdzniecības partneris. Jo tur problēmu vairāk, jo mums būs sliktāk,” sacīja Putins.

Tikmēr ne visus Putina vārdi ir pārliecinājuši un arī uz Brīvības partiju Rietumos daudzi turpina skatīties ar aizdomām.   

ASV medijs ziņo “Politico” ziņo - pēc tam, kad gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrija nonāca Brīvības partijas rokās, vairāki Austrijas partneri Eiropā atteikušies dalīties ar izlūkošanas datiem, bažījoties, ka tie nonāks Maskavā.  

KONTEKSTS: 

Rietumvalstu un Krievijas sankciju cīņas sākās pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā pēc neatzītā referenduma anektēja Ukrainas pussalu Krimu, bet aprīlī Ukrainas Austrumos prokrieviski noskaņoti separātisti pasludināja neatzītās tautas republikas, uz ko Kijeva atbildēja pretterorisma operāciju, un konflikts ilgst vēl aizvien.

Uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievija atbildēja ar aizliegumu ievest pārtiku no vairākām rietumvalstīm.

Kopš tā laika abas puses vairākkārt pagarināja un paplašināja savstarpējās sankcijas. ASV Finanšu ministrija 6. aprīlī paziņoja par sankciju ieviešanu pret Kremlim pietuvinātiem oligarhiem un amatpersonām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti