ĪSUMĀ:
- Krievijas prezidenta un Ziemeļkorejas līdera tikšanās notiks ceturtdien, 25. aprīlī, Vladivostokā.
- Sarunās uzsvars būšot uz "politisko un diplomātisko risinājumu kodolproblēmai Korejas pussalā".
- Maskavai samits – iespēja parādīt savu lomu Korejas pussalas denuklearizācijas procesā.
- Savukārt Ziemeļkoreja ar šo tikšanos mēģinās parādīt ASV, ka tā nav izolēta.
Putina un Kima sarunās uzsvars būs uz "politisko un diplomātisko risinājumu kodolproblēmai Korejas pussalā", otrdien teica Krievijas prezidenta padomnieks ārlietās Jurijs Ušakovs. Viņš teica, ka Maskava vēlas šajā jautājumā "palīdzēt nostiprināt pozitīvas tendences".
Spekulācijas par drīzu abu valstu līderu tikšanos virmojušas jau vairākas dienas, Vladivistokā gaidāmā samita norises vietā jau izkārti Krievijas un Ziemeļkorejas karogi.
Maskava bija tuva un svarīga komunistiskās Phenjanas sabiedrotā Aukstā kara laikā. Taču attiecības un Ziemeļkoreju iedragāja Padomju Savienības sabrukums, ideoloģiskās saites saira.
Kopš tā laika par galveno Ziemeļkorejas sabiedroto un ekonomisko balstu kļuvusi Ķīna.
Abu valstu līderi pēdējo reizi tikās pirms astoņiem gadiem, kad ar pašreizējā Ziemeļkorejas līdera tēvu Kimu Čeniru tikās tā brīža Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Tagad, turpinoties Ziemeļkorejas un ASV pretstāvei, Kims Čenuns rauga atjaunot saites ar Maskavu. Pēdējā gada laikā Kims jau četras reizes ticies ar Ķīnas prezidentu, trīs reizes ar Dienvidkorejas prezidentu un divas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, taču pagaidām tikšanās ar Putinu nav bijusi.
Maskavai ceturtdienas samits būs iespēja parādīt, ka arī tai ir sava loma Korejas pussalas denuklearizācijas procesā un tā nav nobīdīta malā. Savukārt Ziemeļkoreja ar šo tikšanos mēģinās parādīt Vašingtonai, ka tā nav izolēta.
Maskava iepriekš aicinājusi mīkstināt pret Phenjanu noteiktās starptautiskās sankcijas – Krievijā strādā vairāki tūkstoši Ziemeļkorejas viesstrādnieku. Vašingtona savukārt apsūdzējusi Maskavu, ka tā mēģina palīdzēt Ziemeļkorejai izvairīties no atsevišķām sankcijām.
Trampa un Kima otrais samits februārī Vjetnamā beidzās bez rezultātiem. Abas puses nespēja rast kompromisu starp Ziemeļkorejas prasībām nekavējoties atvieglot sankcijas un ASV prasībām Phenjanai atteikties no savas kodolprogrammas.
Pēdējā laikā Ziemeļkorejas retorika atkal kļuvusi asāka. Pagājušajā nedēļā Ziemeļkoreja paziņoja, ka īstenojusi jauna taktiskā ieroča izmēģinājumu, uzreiz pēc tam veltot asu kritiku ASV valsts sekretāram Maikam Pompeo. Ziemeļkoreja viņu apsūdzēja par "neapdomību" un "muļķību runāšanu" un pieprasīja, lai Vašingtona Pompeo atsauc no kodolsarunām, viņu aizstājo ar kādu, kurš ir "apdomīgāks".
KONTEKSTS:
ASV un Ziemeļkorejas līderu pirmā vēsturiskā tikšanās notika 2018. gada vasarā Singapūrā. Kims Čenuns pauda apņemšanos "pilnībā denuklearizēt" Korejas pussalu. Tomēr deklarācija bija vispārīga. Abas puses nav uzņēmušās konkrētas saistības par nosacījumiem un termiņiem, kā Ziemeļkoreja likvidētu savu kodolarsenālu un ko ASV piedāvātu pretī. Tādēļ no otrā samita tika gaidīti konkrētāki rezultāti.
Pagaidām nav nekādas informācijas par trešā samita iespējamību.
