„Rietumos mēģina padarīt Putinu par vienu no [Ukrainas] konflikta pusēm, izolēt viņu no starptautiskās politikas, un, savu interešu vadītas, nožņaugt Krieviju ekonomiski, panākt Putina gāšanu, un turklāt pieprasa, lai viņš noregulētu krīzi kaimiņvalstī,” Peskova teikto citē BBC.
Tikmēr ASV vēstnieks Krievijā Džons Tefts otrdien, uzstājoties Amerikas tirdzniecības palātā, norādījis, ka ASV ar sankcijām vēlas panākt, lai Krievija mainītu savu pozīciju Ukrainas krīzes jautājumā. ASV atbildēs uz nelikumīgām un destabilizējošām Krievijas darbībām Ukrainā, pat ja šī atbilde dārgi maskās kādam ASV interesēm, taču „mēs cenšamies panākt nevis Krievijas valdības, bet gan tās politikas maiņu”, norādījis vēstnieks.
Arī politologs Mihails Globačevs uzskata, ka rietumvalstis nav ieinteresētas Putina gāšanā, jo „Krievija, kas pazaudētu centralizēto kontroli, rietumvalstīm būtu murgs”.
„Vienīgais, ko rietumvalstis grib no Putina, ir, lai viņš uzvestos pieklājīgi, starptautisko normu robežās,” paudis politologs.
Savukārt Peskovs otrdien klāstījis, ka notikumi Ukrainā lielā mērā „norāva maskas no starptautiskās diplomātijas” un no visas starptautisko attiecību sistēmas. Putina runasvīrs arī paudis pārliecību, ka arī bez krīzes Ukrainā rietumvalstis atrastu ieganstu, lai sarežģītu un pasliktinātu attiecības ar Krieviju.
„Esmu pārliecināts, ka Rietumi nekad mūs neliks mierā. Un iemesls nav Krima un Ukraina,” paudis Peskovs.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
5.septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem, un pamiers netiek ievērots.
Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.
Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām.
