Putina runa "Uzvaras dienā"

• Krievijas galvaspilsētā Maskavā pirmdien notika militārā parāde, kas veltīta "Uzvaras dienas" svinībām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās ar svinīgo runu, taču, pretēji gaidītajam, savā runā neiezīmēja jaunu pavērsienu karā pret Ukrainu.
• Lai gan pirms runas izskanēja prognozes, ka Putins varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai un izsludināt vispārējo mobilizāciju, Kremļa saimnieks tikai atkārtoja jau ierastās frāzes un apgalvoja, ka Krievija bijusi spiesta atbildēt uz NATO "agresijas" draudiem.
• Zīmīgi, ka Putins savā runā ne reizi nepieminēja vārdu "Ukraina", bet tagadējo konfliktu raksturoja kā sadursmi ar Rietumiem, ASV un NATO.

Zelenska uzruna Ukrainas tautai

9. maijs Ukrainā tiek atzīmēts pieklusināti, bez īpašām svinībām un parādēm. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izplatījis īpašu video, kurā apsveicis iedzīvotājus ar uzvaru pār nacistisko Vāciju un aicinājis visus iebrucējus pārlasīt vēstures grāmatas.

Zelenskis uzsvēris, ka neviens iebrucējs Ukrainu nav iespējis ieņemt un tā nenotiks arī šoreiz. Pēc prezidenta vārdiem, drīz Ukrainā būs divas Uzvaras dienas.

“Kāds karo par cara tētiņu, fīreru, partiju vai vadoni, bet mēs – par Dzimteni. Mēs nekad neesam karojuši pret kādu. Mēs vienmēr karojam par sevi. Par savu brīvību. Par savu neatkarību,” uzsvēra Zelenskis.

“Pavisam drīz Ukrainā būs divas Uzvaras dienas. Bet kādam vairs nebūs nevienas. Mēs uzvarējām toreiz un uzvarēsim arī tagad. Hreščatikā mēs redzēsim parādi – Ukrainas uzvaras parādi!”

Kaujas un uzbrukumi

• Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņojis, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās. Viņš sacīja, ka Hersonas un Zaporižjas apgabalos notiekot masveida izvarošanas, bērnu un veco ļaužu slepkavības un miermīlīgo iedzīvotāju apšaudīšana. 

• Arestovičs arī brīdināja, ka Krievija var mēģināt atkārtot uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. To varot izprovocēt pārāk lēnās ieroču un bruņojuma piegādes no rietumvalstīm. Tāpēc Krievijai būšot pietiekami daudz laika, lai iesauktu karadienestā rezervistus un sagatavotos jauniem uzbrukumiem ne tikai Kijivai, bet arī Černihivai, Sumiem un Harkivai.

• Mariupoles aizstāvji no bataljona "Azov" paziņojuši, ka "Azovstaļ" tuvumā turpinoties intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudējot gan ukraiņu, gan krievu karavīri. Rūpnīcas teritorijā atrodoties aptuveni 600 ievainoti ukraiņu karavīri, kurus steidzami esot nepieciešams evakuēt. Rūpnīcas teritorijā esot arī milzīgs skaits līķu, kas ar pavasara iestāšanos sākot sadalīties.

• Luhanskas apgabala Bilohorivkā turpinās kaujas, tāpēc nav iespējams pārmeklēt Krievijas aviobumbas sagrautās skolas drupas, paziņoja apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš norādīja, ka brīdī, kad skola sabombardēta, tajā atradušies 90 cilvēki. Izglābti 27, no kuriem septiņi ir ievainoti, atrasti divi bojāgājušie, bet pārējiem apmēram 60 cilvēkiem, domājams, nav izdevies izdzīvot.

• Ukrainas Iekšlietu ministrija kopumā saņēmusi aptuveni 32 000 lūgumu meklēt Krievijas karavīrus, un aptuveni 12 000 no šiem lūgumiem saņemti pa ministrijas karsto telefona līniju, paziņojis iekšlietu ministra padomnieks Viktors Andrusivs. Šie cilvēki atstāj to savu karavīru – vīru, dēlu – vārdus, kurus viņi meklē un par kuriem viņiem nav nekādas informācijas.

Civiliedzīvotāji 

• Kopš kara sākuma Hersonu pametuši 45% iedzīvotāju, pavēstīja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Hennadijs Lahuta. Hersona ir vienīgais Ukrainas apgabala centrs, kas nonācis Krievijas kontrolē 24.februārī sāktā kara gaitā.Līdz karam Hersonā dzīvoja 290 000 cilvēku, bet visā Hersonas apgabalā - aptuveni miljons cilvēku.

• 9. maijā Krievijā, Ukrainā un arī Baltkrievijā tradicionāli tiek pieminēta "Uzvaras diena". To svinēs arī Ukrainā, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Aleksandrs Motuzjaņiks, norādot, ka diena, kad Otrajā pasaules karā uzvarēts nacisms, joprojām ir valsts svētki. Tiesa, jau astoņus gadus arī Ukraina cenšas uzvaru Otrajā pasaules karā pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā Eiropā. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija – "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir – "Uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols – sarkanā magone.

Pasaules reakcija

• ASV noteiks jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tiks arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" u.c.

• ASV prezidents Džo Baidens ir apsolījis, ka viņa administrācija turpinās stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas karā pret Krieviju un vājinās Putina režīmu.

• Arī Lielbritānija paziņojusi par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. Londona noteiks jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tiks noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.

• Krievijas vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs pirmdien bija ieradies uz piemiņas ceremoniju Varšavā, lai godinātu cīņā pret nacistisko Vāciju kritušos padomju karavīrus. Viņu sagaidīja aktīvisti, kas protestē pret Krievijas sākto karu Ukrainā. Vēstnieks tika apliets ar sarkanu krāsu.

• В Варшаве российского посла облили красной краской во время возложения цветов на кладбище советских солдат. pic.twitter.com/cNV1F5ZolS

  — bbcrussian (@bbcrussian) May 9, 2022

• Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nolēmis iekļaut “melnajā sarakstā” Krievijā populāro dziedātāju Filipu Kirkorovu, komiķus Vladimiru Vinokuru un Jevgeņiju Petrosjanu, kā arī miljardiera Ališera Usmanova sievu Irinu Vineru–Usmanovu. Šīm personām uz nenoteiktu laiku liegta ieceļošana Latvijā.

• Pamatojoties uz Imigrācijas likuma 61.panta 2.daļu, esmu pieņēmis lēmumu par Krievijas Federācijas pilsoņu F. Kirkorova, V. Vinokura, T. Petrosjana un I. Viner-Usmanovas iekļaušanu Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā, nosakot liegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku

  — Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 9, 2022

>Kas notika 8. maijā 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.