Divas desmitgades pēc varas grožu pārņemšanas Putina popularitātes reitings noslīdējis līdz visu laiku zemākajam līmenim – 59%. Šāda ir sabiedrības daļa, kas atzinīgi novērtē viņa darbību prezidenta amatā, liecina Krievijas “Levadas centra'' šomēnes publicēta aptauja.
Kopš kļūšanas par prezidentu Putina kā prezidenta vai kā premjera darbības vērtējums vienmēr ir te cēlies, te kritis, taču vēl nekad tik zemu.
Iepriekšējais zemais punkts bija 2013. gada rudens – pēc masu protestiem Krievijā par Putina lēmumu trešo reizi kandidēt uz prezidenta amatu un pēc atgriešanās tajā. Drīz situāciju laboja Krimas aneksija – reitings uzšāvās debesīs.
Pēdējos pāris gadus Putina darbību pozitīvi gan sākuši vērtēt arvien mazāk cilvēku, īpaši pēc tam, kad viņš parakstīja likumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Un tagad vērtējums sasniedzis līdz šīm zemāko punktu.
Koronavīruss gan uzskatāms tikai par katalizatoru lejupējošajai tendencei, “Pasaules panorāmai” pauda krievu politoloģe Jekaterina Šulmane ( Ekaterina Schulmann).
“Tagad notiekošais tikai pastiprina jau esošo tendenci, nevis rada kādu jaunu,” sacīja Šulmane.
Tautas nobalsošanu par konstitūcijas grozījumiem, pompozas 9. maija svinības ar ārvalstu viesiem un pie Maskavas uzbūvētās armijas katedrāles greznu atklāšanu gan nācies atlikt. Tas maina grafiku, bet nav pazīmju, ka ietekmētu Kremļa ilgtermiņa plānus.
„Joprojām tās pašas personas cenšas sasniegt tos pašus mērķus, saglabājot tos pašus resursus. To ir vērts ņemt vērā, jo mums šķiet, ir notikušas kaut kādas radikālas pārmaiņas, jo nevaram aiziet uz kafejnīcu vai teātri. Bet, raugoties no pamata spēku samēra un varas resursu sadales skatupunkta, pagaidām nav noticis nekas,” uzsvēra politoloģe.
Eksperte arī novērojusi, ka Krievijā sabiedrība savā attieksmē pret valdību, tai ieviešot vīrusu ierobežojošos pasākumus, reaģējusi atšķirīgi no daudzām citām valstīm.
„Un iestājās 2020. gads, kuru mēs ar jums tagad ar grūtībām pārdzīvojam. Un Krievija izrādījās vienīgā vīrusa skartā valsts, kurā nebija „saliedēšanās zem karoga” efekta. Sociologi to uzskata par automātisku un instinktīvu refleksu – kā iesit ar āmurīti sabiedrībai pa ceļgalu, tas noraustās. Bet visur citur tas notiek. Eiropas valstu valdības audzē popularitāti pēc karantīnas pasākumu ieviešanas. Jo stingrāki pasākumi, jo lielāks pieaugums,” norādīja Šulmane.
Eiropā daudzu valstu līderu popularitāte strauji pieaugusi, vismaz uz laiku. Itālijā, kas ieviesa vienus no stingrākajiem karantīnas pasākumiem, valdības vadītāja Džuzepes Kontes darbību martā pozitīvi vērtēja 72% itāļu, viens no augstākajiem rādītājiem premjeram vēsturē.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles popularitātes lēciens dažiem ekspertiem lika paziņot, ka viņa “ir atgriezusies”, kaut neplāno kandidēt uz vēl vienu termiņu nākamgad vēlēšanās.
Līdzīgi krīzes laikā sabiedrības atbalsts audzis tādiem politiķiem kā britu premjeram Borisam Džonsonam, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, Kanādas premjeram Džastinam Trudo un mazliet arī ASV prezidentam Donaldam Trampam.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
Kopumā ar Covid-19 visā pasaulē inficējušies vairāk nekā 4,5 miljoni cilvēki, bet vairāk nekā 300 000 cilvēku miruši.
