ĪSUMĀ:
- Putins Krieviju vada kopš 2000.gada.
- Atbalstu Putinam veicina naidīga nostāja pret Rietumiem sabiedrībā un viņa mačo tēla kultivēšana.
- Tajā pašā laikā zaudētas pilsoniskās brīvības, mirst Kremļa pretinieki un arī valsts ekonomika joprojām ir vāja.
Noskaņojumu Krievijā labi atspoguļo telekanāla “RT” galvenā redaktore Margarita Simonjana. "Iepriekš viņš vienkārši bija mūsu prezidents un viņu varēja nomainīt. Tagad viņš ir mūsu vadonis. Un nomainīt mēs viņu neļausim. Un jūs to paveicāt ar savām rokām," viņa pauž vietnē "Twitter".
Раньше он был просто наш президент и его можно было поменять. А теперь он наш вождь. И поменять его мы не дадим. И вы это сделали своими руками.
— Маргарита Симоньян (@M_Simonyan) March 19, 2018
Putins Krieviju vadījis kopš jaunās tūkstošgades sākuma. Lai gan komunisma krišana pirms ceturtdaļgadsimta iezīmēja cerības par demokrātisku Krieviju, Putins sistemātiski konsolidējis varu labākajās padomju tradīcijās.
Pirmo divu termiņu laikā viņš neitralizēja oligarhus, kas valstī bija nostiprinājušies 90.gados. Tad pārņēma valsts kontroli pār televīziju un atjaunoja tiešu gubernatoru iecelšanu. Tolaik pieaugošās naftas cenas palīdzēja ekonomikai attīstīties un Putina atbalstam nostiprināties. Termiņu ierobežojumu dēļ 2008.gadā viņš uz četriem gadiem kļuva par premjeru, bet viņa krēslu tikmēr sildīja Dmitrijs Medvedevs. 2012.gadā Putins nokļuva atpakaļ tronī.
Atbalsts Putinam aug nevis par spīti, bet pateicoties starptautiskajai kritikai, jo naidīgā nostāja pret Rietumiem atbalsojas arī sabiedrībā. Kad Krievija karo – Gruzijā, Ukrainā vai Sīrijā – Putina popularitāte aug. Šoreiz viens no viņa galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem bija jauni kodolieroči.
Kremļa kontrolētie mediji rūpīgi kultivē mačo līdera tēlu. Putins redzams, sēžot iznīcinātāja kabīnē, braucot ar motociklu un strostējot direktorus par nepadarīto.
Putins simbolizē Krievijas pacelšanos no ceļiem salīdzinājumā ar haosu mežonīgajos Jeļcina deviņdesmitajos.
Fonā Putina Krievijai ir vardarbīgā nāvē mirstoši Kremļa pretinieki, kā arī zūdošas pilsoniskās brīvības.
Arī raugoties uz skaitļiem, no ceļiem pieceltais lācis tik draudīgs neizskatās. Krievijas ekonomika joprojām ir vāja, salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm. Tās iekšzemes kopprodukts (IKP) (1,28 triljoni) ir gandrīz tāds pats kā Spānijai (1,23 triljoni), kur ir par simts miljoniem iedzīvotāju mazāk. Bilde vēl bēdīgāka kļūst, salīdzinot Krievijas un ASV Kalifornijas štata IKP, kas ir pat divas reizes lielāks (2,44 triljoni) nekā visai Krievijai. To papildina bēdīgi demogrāfijas dati un augstais nabadzības un nevienlīdzības līmenis.
Putina režīmu gan tas pašlaik nav ietekmējis. Nu jau viņš valdījis ilgāk par Leonīdu Brežņevu. Līdz Staļina rekordam - 30 gadiem gan vēl tāls ceļš ejams. Nākamās Putina prezidentūras laikā varēs redzēt, vai Krievijas "vadonis" šo ceļu tiešām ies.
