Kremlis noteikti cerēja uz kaut ko līdzīgu 1968. gada "specoperācijai", kad padomju karaspēks pāris dienu laikā ieņēma Čehoslovākiju, lai apspiestu "Prāgas pavasari" un savaldītu dumpīgos čehus un slovākus, kas negribēja pakļauties Maskavas varai. 1956. gadā līdzīga "specoperācija" Ungārijā ilga aptuveni nedēļu.
2008. gada augustā Krievijas iebrukums Gruzijā beidzās pēc nepilnām divām nedēļām, abām pusēm vienojoties par pamieru. Un pat padomju armijai katastrofāli neveiksmīgais iebrukums Somijā jeb tā sauktais Ziemas karš 1939./1940. gada ziemā turpinājās tikai nedaudz ilgāk par trim mēnešiem, līdz Somija piekrita noslēgt miera līgumu.
Taču visas pazīmes liecina, ka Krievijas un Ukrainas karš turpināsies krietni ilgāk, jo neviena no pusēm nav gatava piekāpties.
Ukraina nevar atļauties piekāpties, jo tas nozīmētu valsts neatkarības zaudēšanu, savukārt Putins nevar atļauties izrādīt jebkādas vājuma pazīmes, kas iedragātu viņa režīma pamatus.
Zviedrijas zinātnieku pētījums par bruņoto konfliktu ilgumu pēc Otrā pasaules kara liecina, ka 26% starpvalstu karu beidzas mazāk nekā mēneša laikā un vēl 25% ilgst mazāk nekā gadu. Taču no kariem, kas ievelkas ilgāk, daudzi turpinās pat desmit gadu.
PSRS karaspēks iebruka Afganistānā 1979. gada nogalē, bet izvācās no šīs valsts tikai 1989. gadā. Zīmīgi, ka drīz pēc tam sabruka padomju valsts, ko ASV prezidents Ronalds Reigans bija nosaucis par "ļaunuma impēriju".
24. februāris
Agrā rīta stundā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo par "speciālās militārās operācijas" sākšanu Ukrainā, lai panāktu Ukrainas "demilitarizāciju" un "denacifikāciju".
Drīz pēc tam Krievijas karaspēks šķērso Ukrainas robežu; uzbrukums notiek vairākos virzienos: no Baltkrievijas puses ar mērķi ieņemt Kijivu, no okupētās Krimas uz Ukrainas dienvidiem, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.
Krievija ar raķetēm apšauda Kijivu, Harkivu, Odesu un citas Ukrainas pilsētas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludina karastāvokli un vispārējo mobilizāciju.
Sīvas cīņas notiek Hostomeļas lidlaukā pie Kijivas, kur krievi izsēdinājuši savu desantu. Par zīmīgu kara epizodi kļūst notikumi Čūsku salā, kur Ukrainas aizstāvji atsakās padoties iebrucējiem un rupji pasūta tālāk krievu karakuģi.
25. februāris
Krievijas desanta vienības pietuvojas Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, taču okupantiem neizdodas tikt līdz pilsētas centram un sagūstīt Ukrainas valdību. Ukrainas prezidents Zelenskis publicē video, lai parādītu ukraiņiem un visai pasaulei, ka viņš joprojām ir Kijivā, nevis aizbēdzis, kā to apgalvo Krievijas propaganda.
⚡️Ukraine’s Zelensky posts a new video of himself and his team outside the presidential administration in Kyiv’s government quarter after rumors in Russian media that he’d fled. "We are here. We are in Kyiv. We are defending Ukraine." pic.twitter.com/bgHyrsbVFs
— Christopher Miller (@ChristopherJM) February 25, 2022
Amerikāņi piedāvājuši evakuēt Zelenski, bet viņš atbildējis, ka ukraiņiem ir vajadzīga munīcija, nevis evakuācija.
Eiropas Savienības valstis vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
26. februāris
Ukrainas amatpersonas paziņo, ka Krievijas iecerētais zibenskarš ir izgāzies, jo Ukrainas aizstāvjiem izdevies atvairīt visus Krievijas uzbrukumus.
27. februāris
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņo, ka Eiropas Savienība slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus "Russia Today" un "Sputnik", finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas atbalstītāju Baltkrieviju.
28. februāris
Ukrainas un Krievijas delegācijas ierodas uz sarunām Baltkrievijā, lai mēģinātu vienoties par pamieru. Taču nekāda vienošanās netiek panākta.
1. marts
ANO Bēgļu aģentūra paziņo, ka situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma var kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā". Ukrainu tobrīd bija pametuši jau vairāk nekā 600 000 bēgļu.
Krievijā no ētera tiek atslēgta radiostacija "Eho Moskvi" un telekanāls "Doždj".
2. marts
Krievijas karaspēks ir ieņēmis Hersonas, Berdjanskas un Melitopoles pilsētas; turpina intensīvi apšaudīt Mariupoli.
8. marts
Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu, kā pēc iespējas ātrāk samazināt Eiropas Savienības valstu atkarību no Krievijas gāzes. Iecere paredz līdz gada beigām par 2/3 samazināt atkarību no gāzes.
9. marts
Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē okupācijas spēki apšauda dzemdību namu.
16. marts
Krievijas raķešu triecienā sagrauta Mariupoles teātra ēka; Ukrainas amatpersonas vēsta, ka šajā uzbrukumā nogalināti aptuveni 300 cilvēku.
29. marts
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņo, ka nolēmusi "kardināli samazināt" militārās operācijas Kijivas un Černihivas virzienā. Tā kā vairāk nekā mēneša laikā okupantiem nebija izdevies ieņemt Ukrainas lielākās pilsētas, Krievijas spēki tika novirzīti okupētās teritorijas noturēšanai un ofensīvas pastiprināšanai Ukrainas austrumos.
1. aprīlis
Krievijas spēki atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) teritorijas, ko bija ieņēmuši vairāk nekā mēnesi. Ukrainas armija tikmēr ziņo, ka Krievijas spēku kontrolē nonākusi Izjumas pilsēta.
3. aprīlis
Kijivas apgabalā no okupantiem ir atbrīvotas Bučas, Irpiņas, Hostomeļas pilsētas. Pēc okupantu atkāpšanās parādās pirmās liecības par civiliedzīvotāju slepkavībām, ko pastrādājis Krievijas karaspēks. Bučas apkaimē vēlāk atrasti vairāk nekā 1300 cilvēku līķi.
8. aprīlis
Krievijas raķetes triecienā Kramatorskas dzelzceļa stacijā nogalināti 60 civiliedzīvotāju, vairāk nekā 100 ievainoti.
Eiropas Savienība tikmēr apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju, aizliedzot Krievijas ogļu importu.
14. aprīlis
Pēc sekmīga Ukrainas raķešu trieciena nogrimis Krievijas Melnās jūras kara flotes flagmanis, kreiseris "Moskva", uz kura bija simtiem krievu jūrnieku. Krievija gan apgalvo, ka lielākā daļa tika izglābti.
21. aprīlis
Krievija paziņo par Ukrainas ostas pilsētas Mariupoles ieņemšanu. Taču pretošanos okupantiem vēl turpina ukraiņu karavīri ar "Azov" pulku priekšgalā, kas patvērušies milzīgās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā. Putins uzdevis viņus tur iesprostot, lai "pat muša nevarētu izmukt".
17. maijs
Mariupoles aizstāvjiem, kas turpināja pretošanos "Azovstaļ" rūpnīcas teritorijā, ir beigušies pārtikas, medikamentu un munīcijas krājumi, tādēļ viņiem nācās padoties Krievijas gūstā. Zinot Krievijas karaspēka iepriekš pastrādātos zvērīgos noziegumus, pastāv nopietnas bažas par izglābto ukraiņu karavīru likteni.
17. jūnijs
Eiropas Komisija rosina piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, bet šāds piedāvājums pagaidām netiks izteikts Gruzijai.
24. jūnijs
Krievijas karaspēks ieņēmis Severodoneckas pilsētu Ukrainas austrumos.
25. jūnijs
Ukrainas armija sāk izmantot ASV reaktīvās artilērijas raķešu iekārtas "HIMARS". Ar augstu precizitāti un vairāku desmitu kilometru darbības rādiusu tās ir svarīgs uzlabojums Ukrainas spējām stāties pretim Krievijas artilērijai.
27. jūnijs
Krievijas izšautās raķetes trāpījušas tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Kremenčukā, nogalināti vismaz 20 cilvēku, vairāk nekā 50 ievainoti.
3. jūlijs
Krievijas karaspēks pārņēmis savā kontrolē Lisičanskas pilsētu, tādējādi viss Luhanskas apgabals nonācis Krievijas okupācijas spēku kontrolē.
14. jūlijs
Krievijas raķešu triecienā, kas bija vērsts pret Ukrainas vidienes pilsētu Vinnicu, nogalināti vismaz 26 cilvēki. Ukrainā un pasaulē daudzus sevišķi satrieca četrus gadus vecās meitenītes Lizas nāve šajā uzbrukumā.
17. jūlijs
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis rīkojumus par Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāja Ivana Bakanova un ģenerālprokurores Irinas Venediktovas atbrīvošanu no amata.
Savu lēmumu Zelenskis pamatoja ar to, ka šo dienestu vadītāji nepietiekami cīnījušies ar nodevējiem, kas palīdz iebrucējiem no Krievijas.
22. jūlijs
Stambulā tiek parakstīta ar Turcijas un ANO starpniecību panāktā vienošanās, kas nodrošinās iespēju atsākt Ukrainas labības eksportu no Melnās jūras ostām. Iepriekš šo eksportu bloķēja Krievija, draudot izraisīt badu daudzviet pasaulē. Jau nākamajā dienā pēc vienošanās parakstīšanas Krievija ar raķetēm apšaudīja Odesas ostu.
29. jūlijs
Krievija paziņo, ka Doneckas apgabalā gājuši bojā vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu, liela daļa no viņiem bija padevušies gūstā pēc Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvēšanas. Krievija apgalvoja, ka karagūstekņi nogalināti Ukrainas izšautās raķetes triecienā, bet Ukraina un neatkarīgie eksperti uzskata, ka gūstekņus nogalināja Krievija, lai slēptu savu noziegumu pēdas.
4. augusts
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" pavēstīja, ka Ukrainas bruņotie spēki apdraudējuši civiliedzīvotāju dzīvību, izvietojot savas bāzes un ieroču sistēmas apdzīvotās vietās, tajā skaitā skolās un slimnīcās.
Ukraina noraidījusi šos pārmetumus, ko raksturo kā pret Ukrainu vērstās Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņas sastāvdaļu.
9. augusts
Krievijas kara lidlaukā okupētajā Krimas pussalā nogranduši sprādzieni, ko, visticamāk, izraisīja Ukrainas īstenotais trieciens. Incidents noticis netālu no Novofedorivkas ciema okupētās Krimas piekrastē, kur darbojas Krievijas militārais aerodroms. Tieši no šī aerodroma nereti paceļas Krievijas kara lidmašīnas, kas veic uzbrukumus objektiem Ukrainas dienvidos. Sekmīgais uzbrukums stiprinājis ukraiņu cerības par okupantu padzīšanu no Krimas.
Another view of the large explosion in Novofedorovka in Russian-occupied #Crimea pic.twitter.com/GmDdj3aoin
— Michael A. Horowitz (@michaelh992) August 9, 2022
12. augusts
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicina izveidot demilitarizētu zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju, lai novērstu iespējamo kodolkatastrofu. Krievijas karaspēks ieņēmis šo atomelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā, un tā tiek regulāri apšaudīta.
16. augusts
Krievijas anektēto Krimas pussalu atkal satricinājuši sprādzieni, iznīcinot lielu Krievijas munīcijas noliktavu un nodarot postījumus dzelzceļam. Ukraina izteikusies, ka nu dzelzceļa satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu vairs nepastāv.
18. augusts
Ukrainas prezidents Zelenskis aicina ANO nodrošināt Zaporižjas atomelektrostacijas drošību, kur pēdējo nedēļu notikumi raisījuši bažas par kodolkatastrofu. Ņemot vērā saspringto situāciju ar atomelektrostaciju, Ukraina aicina iedzīvotājus evakuēties no Enerhodaras, kur atrodas stacija.
Krievija noraidījusi ANO ģenerālsekretāra aicinājumu izveidot ap staciju demilitarizētu zonu. Turpinot apsūdzēt Ukrainu kodolobjekta apšaudīšanā, Krievijas spēku vadība pieļauj, ka stacijas darbība pat varētu tikt apturēta.
19. augusts
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā vienojušies par nepieciešamību veikt neatkarīgu inspekciju Krievijas spēku sagrābtajā Zaporižjas atomelektrostacijā.
Ukraina, ANO un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra sāk detalizēti plānot misiju Zaporižjas atomelektrostacijā.
20. augusts
Netālu no Maskavas tiek uzspridzināta automašīna, kurā bija Darja Dugina, galēji labējā filozofa un "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meita. Dugins ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais un tiek dēvēts par "Putina smadzenēm". Krievija sprādziena organizēšanā apsūdzēja Ukrainu, bet Ukraina noliedza jebkādu saistību ar šo uzbrukumu un izteica aizdomas, ka to sarīkoja Krievijas specdienesti.
23. augusts
Ukrainā Valsts karoga diena sākusies ar jauniem Krievijas raķešu uzbrukumiem pilsētām. Varas iestādes atkārtoti aicinājušas iedzīvotājus tuvākajās dienās būt īpaši piesardzīgiem, jo var pastiprināties Krievijas uzbrukumi. Ārvalstu izlūki un Ukrainas amatpersonas brīdina, ka Krievijas uzbrukumi var pastiprināties 24. augustā – Ukrainas Neatkarības dienā. Tāpēc vairākos Ukrainas reģionos ieviesti stingri pulcēšanās ierobežojumi.