Putina iecerētais zibenskarš izvērties par Ukrainas pretošanās maratonu. Kara pusgada hronoloģija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sākot iebrukumu Ukrainā, cerēja pāris dienu laikā ieņemt galvaspilsētu Kijivu un pilnībā salauzt ukraiņu pretošanos. Taču viņš krietni pārvērtēja Krievijas armijas spējas un daudz par zemu novērtēja Ukrainas gatavību pretoties okupantiem.

Kremlis noteikti cerēja uz kaut ko līdzīgu 1968. gada "specoperācijai", kad padomju karaspēks pāris dienu laikā ieņēma Čehoslovākiju, lai apspiestu "Prāgas pavasari" un savaldītu dumpīgos čehus un slovākus, kas negribēja pakļauties Maskavas varai. 1956. gadā līdzīga "specoperācija" Ungārijā ilga aptuveni nedēļu.

2008. gada augustā Krievijas iebrukums Gruzijā beidzās pēc nepilnām divām nedēļām, abām pusēm vienojoties par pamieru. Un pat padomju armijai katastrofāli neveiksmīgais iebrukums Somijā jeb tā sauktais Ziemas karš 1939./1940. gada ziemā turpinājās tikai nedaudz ilgāk par trim mēnešiem, līdz Somija piekrita noslēgt miera līgumu.

Taču visas pazīmes liecina, ka Krievijas un Ukrainas karš turpināsies krietni ilgāk, jo neviena no pusēm nav gatava piekāpties.

Ukraina nevar atļauties piekāpties, jo tas nozīmētu valsts neatkarības zaudēšanu, savukārt Putins nevar atļauties izrādīt jebkādas vājuma pazīmes, kas iedragātu viņa režīma pamatus.

Zviedrijas zinātnieku pētījums par bruņoto konfliktu ilgumu pēc Otrā pasaules kara liecina, ka 26% starpvalstu karu beidzas mazāk nekā mēneša laikā un vēl 25% ilgst mazāk nekā gadu. Taču no kariem, kas ievelkas ilgāk, daudzi turpinās pat desmit gadu.

PSRS karaspēks iebruka Afganistānā 1979. gada nogalē, bet izvācās no šīs valsts tikai 1989. gadā. Zīmīgi, ka drīz pēc tam sabruka padomju valsts, ko ASV prezidents Ronalds Reigans bija nosaucis par "ļaunuma impēriju".


24. februāris

Agrā rīta stundā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo par "speciālās militārās operācijas" sākšanu Ukrainā, lai panāktu Ukrainas "demilitarizāciju" un "denacifikāciju".

Drīz pēc tam Krievijas karaspēks šķērso Ukrainas robežu; uzbrukums notiek vairākos virzienos: no Baltkrievijas puses ar mērķi ieņemt Kijivu, no okupētās Krimas uz Ukrainas dienvidiem, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos.

Krievija ar raķetēm apšauda Kijivu, Harkivu, Odesu un citas Ukrainas pilsētas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludina karastāvokli un vispārējo mobilizāciju.

Sīvas cīņas notiek Hostomeļas lidlaukā pie Kijivas, kur krievi izsēdinājuši savu desantu. Par zīmīgu kara epizodi kļūst notikumi Čūsku salā, kur Ukrainas aizstāvji atsakās padoties iebrucējiem un rupji pasūta tālāk krievu karakuģi.


25. februāris

Krievijas desanta vienības pietuvojas Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, taču okupantiem neizdodas tikt līdz pilsētas centram un sagūstīt Ukrainas valdību. Ukrainas prezidents Zelenskis publicē video, lai parādītu ukraiņiem un visai pasaulei, ka viņš joprojām ir Kijivā, nevis aizbēdzis, kā to apgalvo Krievijas propaganda.

Amerikāņi piedāvājuši evakuēt Zelenski, bet viņš atbildējis, ka ukraiņiem ir vajadzīga munīcija, nevis evakuācija.

Eiropas Savienības valstis vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju.


26. februāris

Ukrainas amatpersonas paziņo, ka Krievijas iecerētais zibenskarš ir izgāzies, jo Ukrainas aizstāvjiem izdevies atvairīt visus Krievijas uzbrukumus.


27. februāris

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņo, ka Eiropas Savienība slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus "Russia Today" un "Sputnik", finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas atbalstītāju Baltkrieviju.


28. februāris

Ukrainas un Krievijas delegācijas ierodas uz sarunām Baltkrievijā, lai mēģinātu vienoties par pamieru. Taču nekāda vienošanās netiek panākta.


1. marts

ANO Bēgļu aģentūra paziņo, ka situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma var kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā". Ukrainu tobrīd bija pametuši jau vairāk nekā 600 000 bēgļu.

Krievijā no ētera tiek atslēgta radiostacija "Eho Moskvi" un telekanāls "Doždj".


2. marts

Krievijas karaspēks ir ieņēmis Hersonas, Berdjanskas un Melitopoles pilsētas; turpina intensīvi apšaudīt Mariupoli.


8. marts

Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu, kā pēc iespējas ātrāk samazināt Eiropas Savienības valstu atkarību no Krievijas gāzes. Iecere paredz līdz gada beigām par 2/3 samazināt atkarību no gāzes.


9. marts

Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē okupācijas spēki apšauda dzemdību namu.

No izpostītā dzemdību nama Mariupolē evakuē grūtnieci. 2022. gada 9. marts.
No izpostītā dzemdību nama Mariupolē evakuē grūtnieci. 2022. gada 9. marts.


16. marts

Krievijas raķešu triecienā sagrauta Mariupoles teātra ēka; Ukrainas amatpersonas vēsta, ka šajā uzbrukumā nogalināti aptuveni 300 cilvēku.


29. marts

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņo, ka nolēmusi "kardināli samazināt" militārās operācijas Kijivas un Černihivas virzienā. Tā kā vairāk nekā mēneša laikā okupantiem nebija izdevies ieņemt Ukrainas lielākās pilsētas, Krievijas spēki tika novirzīti okupētās teritorijas noturēšanai un ofensīvas pastiprināšanai Ukrainas austrumos.


1. aprīlis

Krievijas spēki atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) teritorijas, ko bija ieņēmuši vairāk nekā mēnesi. Ukrainas armija tikmēr ziņo, ka Krievijas spēku kontrolē nonākusi Izjumas pilsēta.


3. aprīlis

Kijivas apgabalā no okupantiem ir atbrīvotas Bučas, Irpiņas, Hostomeļas pilsētas. Pēc okupantu atkāpšanās parādās pirmās liecības par civiliedzīvotāju slepkavībām, ko pastrādājis Krievijas karaspēks. Bučas apkaimē vēlāk atrasti vairāk nekā 1300 cilvēku līķi.


8. aprīlis

Krievijas raķetes triecienā Kramatorskas dzelzceļa stacijā nogalināti 60 civiliedzīvotāju, vairāk nekā 100 ievainoti.

Pie Kramatorskas dzelzceļa stacijas, 08.04.2022.
Pie Kramatorskas dzelzceļa stacijas, 08.04.2022.

Eiropas Savienība tikmēr apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju, aizliedzot Krievijas ogļu importu.


14. aprīlis

Pēc sekmīga Ukrainas raķešu trieciena nogrimis Krievijas Melnās jūras kara flotes flagmanis, kreiseris "Moskva", uz kura bija simtiem krievu jūrnieku. Krievija gan apgalvo, ka lielākā daļa tika izglābti.


21. aprīlis

Krievija paziņo par Ukrainas ostas pilsētas Mariupoles ieņemšanu. Taču pretošanos okupantiem vēl turpina ukraiņu karavīri ar "Azov" pulku priekšgalā, kas patvērušies milzīgās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā. Putins uzdevis viņus tur iesprostot, lai "pat muša nevarētu izmukt".


17. maijs

Mariupoles aizstāvjiem, kas turpināja pretošanos "Azovstaļ" rūpnīcas teritorijā, ir beigušies pārtikas, medikamentu un munīcijas krājumi, tādēļ viņiem nācās padoties Krievijas gūstā. Zinot Krievijas karaspēka iepriekš pastrādātos zvērīgos noziegumus, pastāv nopietnas bažas par izglābto ukraiņu karavīru likteni.

No Mariupoles rūpnīcas «Azovstaļ» izvesta jauna Ukrainas karavīru grupa (17.05.2022)
No Mariupoles rūpnīcas «Azovstaļ» izvesta jauna Ukrainas karavīru grupa (17.05.2022)


17. jūnijs

Eiropas Komisija rosina piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, bet šāds piedāvājums pagaidām netiks izteikts Gruzijai.


24. jūnijs

Krievijas karaspēks ieņēmis Severodoneckas pilsētu Ukrainas austrumos.


25. jūnijs

Ukrainas armija sāk izmantot ASV reaktīvās artilērijas raķešu iekārtas "HIMARS". Ar augstu precizitāti un vairāku desmitu kilometru darbības rādiusu tās ir svarīgs uzlabojums Ukrainas spējām stāties pretim Krievijas artilērijai.

Raķešu artilērijas sistēma "Himars"
Raķešu artilērijas sistēma "Himars"


27. jūnijs

Krievijas izšautās raķetes trāpījušas tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Kremenčukā, nogalināti vismaz 20 cilvēku, vairāk nekā 50 ievainoti.


3. jūlijs

Krievijas karaspēks pārņēmis savā kontrolē Lisičanskas pilsētu, tādējādi viss Luhanskas apgabals nonācis Krievijas okupācijas spēku kontrolē.


14. jūlijs

Krievijas raķešu triecienā, kas bija vērsts pret Ukrainas vidienes pilsētu Vinnicu, nogalināti vismaz 26 cilvēki. Ukrainā un pasaulē daudzus sevišķi satrieca četrus gadus vecās meitenītes Lizas nāve šajā uzbrukumā.

Ukrainas pilsētā Vinnicā svētdien notika bēres, atvadoties no četrus gadus vecās meitenītes Lizas. V...
Ukrainas pilsētā Vinnicā svētdien notika bēres, atvadoties no četrus gadus vecās meitenītes Lizas. Viņa tika nogalināta ceturtdien Krievijas raķešu uzbrukumā. Lizas mamma Irina tika smagi ievainota


17. jūlijs

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis rīkojumus par Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāja Ivana Bakanova un ģenerālprokurores Irinas Venediktovas atbrīvošanu no amata.

Savu lēmumu Zelenskis pamatoja ar to, ka šo dienestu vadītāji nepietiekami cīnījušies ar nodevējiem, kas palīdz iebrucējiem no Krievijas.


22. jūlijs

Stambulā tiek parakstīta ar Turcijas un ANO starpniecību panāktā vienošanās, kas nodrošinās iespēju atsākt Ukrainas labības eksportu no Melnās jūras ostām. Iepriekš šo eksportu bloķēja Krievija, draudot izraisīt badu daudzviet pasaulē. Jau nākamajā dienā pēc vienošanās parakstīšanas Krievija ar raķetēm apšaudīja Odesas ostu.


29. jūlijs

Krievija paziņo, ka Doneckas apgabalā gājuši bojā vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu, liela daļa no viņiem bija padevušies gūstā pēc Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvēšanas. Krievija apgalvoja, ka karagūstekņi nogalināti Ukrainas izšautās raķetes triecienā, bet Ukraina un neatkarīgie eksperti uzskata, ka gūstekņus nogalināja Krievija, lai slēptu savu noziegumu pēdas.


4. augusts

Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" pavēstīja, ka Ukrainas bruņotie spēki apdraudējuši civiliedzīvotāju dzīvību, izvietojot savas bāzes un ieroču sistēmas apdzīvotās vietās, tajā skaitā skolās un slimnīcās.

Ukraina noraidījusi šos pārmetumus, ko raksturo kā pret Ukrainu vērstās Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņas sastāvdaļu.


9. augusts

Krievijas kara lidlaukā okupētajā Krimas pussalā nogranduši sprādzieni, ko, visticamāk, izraisīja Ukrainas īstenotais trieciens. Incidents noticis netālu no Novofedorivkas ciema okupētās Krimas piekrastē, kur darbojas Krievijas militārais aerodroms. Tieši no šī aerodroma nereti paceļas Krievijas kara lidmašīnas, kas veic uzbrukumus objektiem Ukrainas dienvidos. Sekmīgais uzbrukums stiprinājis ukraiņu cerības par okupantu padzīšanu no Krimas.


12. augusts

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicina izveidot demilitarizētu zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju, lai novērstu iespējamo kodolkatastrofu. Krievijas karaspēks ieņēmis šo atomelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā, un tā tiek regulāri apšaudīta.

Krievijas karaspēka vienība pie okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas
Krievijas karaspēka vienība pie okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas


16. augusts

Krievijas anektēto Krimas pussalu atkal satricinājuši sprādzieni, iznīcinot lielu Krievijas munīcijas noliktavu un nodarot postījumus dzelzceļam. Ukraina izteikusies, ka nu dzelzceļa satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu vairs nepastāv


18. augusts

Ukrainas prezidents Zelenskis aicina ANO nodrošināt Zaporižjas atomelektrostacijas drošību, kur pēdējo nedēļu notikumi raisījuši bažas par kodolkatastrofu. Ņemot vērā saspringto situāciju ar atomelektrostaciju, Ukraina aicina iedzīvotājus evakuēties no Enerhodaras, kur atrodas stacija.

Krievija noraidījusi ANO ģenerālsekretāra aicinājumu izveidot ap staciju demilitarizētu zonu. Turpinot apsūdzēt Ukrainu kodolobjekta apšaudīšanā, Krievijas spēku vadība pieļauj, ka stacijas darbība pat varētu tikt apturēta. 

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ANO ģenerāls...
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša tikšanās


19. augusts

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā vienojušies par nepieciešamību veikt neatkarīgu inspekciju Krievijas spēku sagrābtajā Zaporižjas atomelektrostacijā.

Ukraina, ANO un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra sāk detalizēti plānot misiju Zaporižjas atomelektrostacijā.


20. augusts

Netālu no Maskavas tiek uzspridzināta automašīna, kurā bija Darja Dugina, galēji labējā filozofa un "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meita. Dugins ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais un tiek dēvēts par "Putina smadzenēm". Krievija sprādziena organizēšanā apsūdzēja Ukrainu, bet Ukraina noliedza jebkādu saistību ar šo uzbrukumu un izteica aizdomas, ka to sarīkoja Krievijas specdienesti.


23. augusts

Ukrainā Valsts karoga diena sākusies ar jauniem Krievijas raķešu uzbrukumiem pilsētām. Varas iestādes atkārtoti aicinājušas iedzīvotājus tuvākajās dienās būt īpaši piesardzīgiem, jo var pastiprināties Krievijas uzbrukumi. Ārvalstu izlūki un Ukrainas amatpersonas brīdina, ka Krievijas uzbrukumi var pastiprināties 24. augustā – Ukrainas Neatkarības dienā. Tāpēc vairākos Ukrainas reģionos ieviesti stingri pulcēšanās ierobežojumi.

Ukrainas Goda sardze Valsts karoga dienas ceremonijā paceļ lielāko Ukrainas karogu.
Ukrainas Goda sardze Valsts karoga dienas ceremonijā paceļ lielāko Ukrainas karogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti