Tas noticis pēc tam, kad Katalonijas parlaments otrdien, 30.janvārī, tomēr atlika debates par viņa atkārtotu ievēlēšanu reģionālās valdības vadītāja amatā. Pats Pudždemons īsziņu patiesumu nenoliedz, atzīstot, ka arī viņam mēdz būt „šaubu” brīži, bet uzstājot, ka ir prezidents un cīņa turpinās.
Saskaņā ar Spānijas telekanāla „Telecinco” teikto tā reportieris otrdien vakarā nofilmējis bijušā Katalonijas ministra Antoni Komina mobilo telefonu. Viņš, tāpat kā Pudždemons, devās trimdā uz Briseli pēc Katalonijas neatkarības paziņošanas, kam sekoja Spānijas valdības lēmums pārņemt kontroli pār autonomo reģionu.
Telefona ekrāns nofilmēts tikai dažas stundas pēc tam, kad Katalonijas parlamenta spīkers atcēla debates un balsojumu par Pudždemona atkalapstiprināšanu reģiona prezidenta amatā.
Kadros redzama Komina sarakste ar Pudždemonu. Īsziņās Pudždemons rakstījis, ka „viss ir beidzies” un Madride „ir uzvarējusi”. Ka viņu „upurējuši” paša sabiedrotie, un tas ir Spānijas centrālās valdības „plāna auglis”.
Vienā no īsziņām rakstīts, ka „mēs pieredzam Katalonijas Republikas pēdējās dienas”.
Pudždemons arī dod mājienu, ka Madride varētu būt piekritusi aicināt atbrīvot pašlaik ieslodzījumā esošos katalāņu separātistu līderus apmaiņā pret atteikšanos no Pudždemona kandidatūras prezidenta amatam.
Reaģējot uz spāņu televīzijas ziņoto, viņš trešdien, 31.janvārī, ierakstā tviterī nenoliedza īsziņu autentiskumu, bet nosodīja tiesību uz privātumu pārkāpšanu. Pudždemons teica, ka viņš ir cilvēks un arī viņam mēdz būt „šaubu” mirkļi. Viņš piebilda, ka ir Katalonijas „prezidents” un solīja neatkāpties.
Decembrī notikušajās Katalonijas ārkārtas vēlēšanās vairākumu parlamentā atkal ieguva partijas, ka iestājas par turīgā Spānijas reģiona neatkarību. Koalīcija kā vienīgo kandidātu uz valdības vadītāja amatu izvirzījusi Pudždemonu, otrdien par to bija paredzētas debates un balsojums.
Tomēr reģionālā parlamenta spīkers paziņoja par sēdes atlikšanu, jaunas laiku nenosaucot, bet uzsverot, ka Pudždemons joprojām ir vienīgais kandidāts, kas spēj izveidot jaunu valdību.
Spānijas Konstitucionālā tiesa lēmusi, ka Pudždemonam, lai viņš tiktu ievēlēts reģiona valdības vadītāja amatā, pašam jāierodas parlamenta sēžu zālē, turklāt pirms tam jāsaņem tiesas atļauja to darīt.
Taču no Briseles atgriežoties Spānijā, viņam draudētu aizturēšana uz apsūdzību pamata par dumpi.
Pudždemona atbalstītāji teikuši, ka viņš varētu valdīt no Briseles ar videosakaru starpniecību, bet Spānijas Augstākā tiesa paziņoja, ka viņš nevar vadīt valdību no ārvalstīm.
Madride tikmēr mudina izvēlēties citu kandidātu. Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija aicinājusi Katalonijas parlamenta spīkeri sākt „jaunu sarunu kārtu” par šo jautājumu. Viņa teica, ka netic, ka starp „vairāk nekā simt deputātiem [..] nav neviena, kas nevarētu atsākt dialoga un saskaņas ceļu”, par kura trūkumu Pudždemons savukārt apsūdz Spānijas valdību.
Jau ziņots, ka konstitucionālā krīze Katalonijā sākās pagājušā gada rudenī, kad notika reģiona neatkarības referendums. Vairākums tā dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, tādēļ oktobra beigās tika pasludināta neatkarība no Spānijas. Pēc tam Spānijas premjers atlaida Katalonijas reģiona valdību. Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa līdzgaitnieki tika arestēti. Ārkārtas vēlēšanās Katalonijā balsu vairākumu ieguva neatkarību atbalstošie spēki.
