Pret iebraucējiem naidīgā Zviedrijas Demokrātu partija vienā no Stokholmas metro stacijām bija izvietojusi savdabīgu reklāmu. Tajā attēloti ubagojoši bezpajumtnieki. Bet teksts virs eskalatoriem angļu valodā vēstīja – mēs atvainojamies par šīm nekārtībām, mums ir problēmas ar organizētām ubagu grupām, bet valdība neko nedara.
Reklāma acīmredzami uzrunā tūristus, taču vislielāko sašutumu saņēma no Zviedrijas iedzīvotāju puses. Daudzi to uzskatīja par rasistisku. Jo tā ir vērsta pret romu tautības cilvēkiem. Pārsvarā ieradušies no Rumānijas, kur viņus diskriminē, viņi lūdz naudu un pārdod īpašus žurnālus Stokholmas un citu pilsētu ielās.
Otrdienas vakarā aptuveni tūkstoš cilvēku pulcējās Stokholmas centrā, lai paustu protestu pret šīm metro pieļautajām reklāmām. Bet sabiedriskā transporta uzņēmuma klientu apkalpes zvanu centrs saņēma divus tūkstošus zvanu ar sūdzībām. Līna Forslunda strādā šajā zvanu centrā un Zviedrijas radio stāsta par saviem iespaidiem:
''Bija smagi. Šī nebija nekāda jaukā diena darbā. Cilvēki bija sašutuši, protams. Es arī biju sašutusi. Es esmu redzējusi to reklāmu, bija nepatīkami uz to pat skatīties. No vienas puses, es priecājos, ka cilvēki reaģē, taču ir grūti, kad tas viss tiek novirzīts uz metro klientu apkalpes dienestu, lai gan mums ar šo lietu nav tieša sakara.''
Pēc demonstrācijas otrdienas vakarā vairāki simti cilvēku devās uz metro staciju un noplēsa naidu kurinošās reklāmas afišas.
Taču žurnālists un kaismīgs vārda brīvības aizstāvis Nils Funke uzskata, ka šī reklāmas kampaņa nepārkāpj likuma robežas. Vēl vairāk – tā nepārkāpj pašas sabiedriskā transporta kompānijas noteiktos ierobežojumu, norāda Funke:
''Katram uzņēmumam vai privātpersonai, kuras pārraudzībā ir kāda sabiedrībai pieejama un redzama telpa – vai tā būtu avīzes lapa, metro vai autobusi – ir tiesības noteikt: lūk, šādi vēstījumi te drīkst būt un mēs pieļaujam šādu līmeni. Robežas ir viņu pašu pārziņā."
Savukārt partijas Zviedrijas Demokrāti preses pārstāvis Henriks Vinge skaidro – mēs uzrunājam tūristus un informējam viņus par problēmām.
''Tas, ko mēs tagad redzam, ir - ka viscaur mūsu galvaspilsētā ir saceltas barakas un tūkstošiem cilvēku katru dienu dodas centra virzienā, lai ubagotu iztikai. Tā nav tā Zviedrija, kādu pazīst cilvēki. Tāpēc mēs gribam pateikt, ka arī mums tā šķiet, mums tā šķiet nepareiza situācija,'' skaidro Vinge.
Tieslietu kancleram, kurš izskata vārda un drukas brīvības lietas Zviedrijā, ir pienākuši ap 60 iesniegumi. Viņam tagad jānosaka, vai kampaņas materiālos patiešām saskatāma naida kurināšana pret romu tautības cilvēkiem kā grupu. Tikmēr sabiedriskā transporta kompānija izlēmusi neatjaunot pie griestiem piekārtās afišas, jo tās var radīt drošības riskus, ja atkārtosies vandālisms.
Taču romu tautības migranti no Zviedrijas pilsētu ielām nekur nav pazuduši. Zviedrijas politiķi ir atkārti aicinājuši viņu izcelsmes valsti Rumāniju nopietni pievērsties šīs grupas integrācijai. Jo līdzekļi no Eiropas Savienības tam ir piešķirti.
