Pasaules panorāma

Zviedrijas neparastā Covid-19 pandēmijas pieredze

Pasaules panorāma

Afganistānā izdod 11 likumu žurnālistiem

Autoavārijā dzēš zviedru mākslinieka dzīvību

Provocējošs līdz pat nāves stundai: zviedru mākslinieks Lāšs Vilks

Latviešu izcelsmes zviedru māksliniekam Lāšam Vilkam bija savdabīga humora izjūta, un pēc nāves draudu saņemšanas no islāma ekstrēmistiem viņš mēdzis jokot, ka miesassargi sēdēs arī pie viņa nāves gultas. Kā norāda laikraksts “Dagens Nyheter”, liktenis bija lēmis, ka nāves brīdī viņi tiešam bija kopā: pirms nedēļas Vilks gāja bojā autokatastrofā kopā ar diviem likumsargiem.

Liktenīgā sadursme tumšajā svētdienas vakarā notika vairākus gadus pēc tam, kad Vilks izdzīvoja divos atentāta mēģinājumos – islāma radikāļi viņam gribēja atriebties par pravieša Muhameda kariķēšanu.

Pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja stingrā policijas uzraudzībā. Lai gan Zviedrijas policija pagaidām nesaskata politiskus motīvus viņa nāvē, tiek uzdoti jautājumi par nāves apstākļiem.

Brauca ar paaugstinātas drošības auto

Šīs nedēļas sākumā karogi Malmē un nelielajā Markarīdas pilsētā tika nolaisti pusmastā, policistiem ar klusuma brīdi pieminot divus savus bojā gājušos kolēģus un 75 gadus veco mākslinieku Lāšu Vilku.

Viņu dzīvības izdzisa tumsas aizsegā uz lielceļa.

“Viņu automašīna iebrauca pretējā braukšanas joslā un ietriecās kravas auto. Abi auto aizdegās. Notikumi bija ļoti dramatiski. Policijas automašīna bija īpaši aprīkota un svēra 4,5 tonnas, to vadīt ir ļoti grūti, tāpēc policisti bija izgājuši ļoti augsta līmeņa apmācības,” stāsta Zviedrijas policijas pārstāve Kārina Pēšone.

Vilks pārvietojās ar paaugstinātas drošības auto, kas var izturēt apšaudes, sprādzienus vai plīsušu riepu. Tomēr šajā gadījumā tas nav glābis automašīnas pasažierus no nāves pēc sadursmes ar kravas auto.

Savas dzīves pēdējos gadus Vilks pavadīja nepārtrauktā policijas uzraudzībā. 2015. gadā Kopenhāgenas kultūras centrā, kur viņš uzstājās seminārā par mākslu un reliģijas brīvību, kāds islāma ekstrēmists centās viņu nogalināt, sašaujot trīs policistus un nogalinot kinorežisoru Finnu Nergordu.

Šis uzbrukums tika plānots kā atriebība par 2007. gadā Vilka radīto karikatūru, kurā islāma pravietis Muhameds tika attēlots ar suņa ķermeni. Neviena mākslas galerija neuzdrošinājās izstādīt šo darbu, baidoties no islāmistu atriebības. Teroristiskā organizācija “Al Qaeda” izsludināja atlīdzību par Vilka nogalināšanu.

Vilka ienaidnieki var līksmot

Vārda brīvības dēļ radītā provokācija sekoja dažus gadus pēc Dānijas laikrakstā “Jylands Posten” publicētās Muhameda karikatūras, kas izraisīja sašutuma viļņus un nemierus visā islamticīgajā pasaulē un diskusijas par vārda brīvības robežām Rietumos.

Tagad arī Lāša Vilka nāve izraisījusi sakarsētu reakciju. Sociālos tīklus pārpludinājušas ziņas no daudziem islāmticīgajiem par to, ka mākslinieks beidzot saņēmis ilgi gaidīto Allāha sodu, gluži vai poētiski mirstot liesmās kā elles vēstnesī.

Tikmēr ar imigrācijas pretiniekiem un galēji labējo politiku saistītos medijos un blogos tiek kultivētas aizdomas par Vilka nāves apstākļiem, pieprasot publiski nosaukt smagās automašīnas šofera uzvārdu.

Vilks arī izcelts kā viens no retajiem drosmīgajiem māksliniekiem pretēji citiem, par gļēvuļiem sauktajiem viņa amata brāļiem un politiķiem.

Nav pamata aizdomām par sazvērestību

Zviedrijas policija informē, ka pašlaik neesot pamata uzskatīt, ka avārija izraisīta speciāli, taču sola rūpīgi izmeklēt notikušo.

“Ir svarīgi izmeklēt, kas notika šajā negadījumā. Lāšs Vilks tomēr bija publiska persona. Persona, kurai bija pamats bažām un līdz ar viņu, pildot savus pienākumus, gāja bojā divi mūsu kolēģi, kuri strādāja pilnu darbalaiku tikai Vilka aizsargāšanai,” norāda Zviedrijas policijas Reģionālās izmeklēšanas nodaļas vadītājs Stēfans Sinteuss.

Tikmēr citiem pretrunīgi vērtētais mākslinieks, kura dzimtas saknes meklējamas gan Igaunijā, gan arī, kā liecina uzvārds – Latvijā, atmiņā paliks ar ko pavisam citu.

Pagājušā gadsimta 80. gados, veidojot konceptuālu mākslasdarbu vienā no Zviedrijas dabas parkiem, Vilks pie divām skulptūrām pasludināja neatkarīgas mikrovalsts – Ladonijas dibināšanu, pēc tam ilgi tiesājoties ar Zviedrijas amatpersonām gan par tās, gan pašu skulptūru pastāvēšanu.

Ladonija joprojām eksistē arī kā savdabīgs interneta fenomens, tajā reģistrējoties vairāk nekā 20 000 virtuālu pilsoņu no visas pasaules.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt