Pašvaldību deputātus Lietuvā ievēl uz četriem gadiem. Savus kandidātus varēja izvirzīt partijas vai sabiedriskās vēlēšanu komitejas, kā arī pilsoņi paši, ja vien ir reģistrējušies kā politiskās kampaņas dalībnieki.
Svētdien Lietuvā tika vēlētas 60 pašvaldības un to vadītāji, un 26 no pašvaldībām mērs ievēlēts pirmajā kārtā, savukārt 34 pašvaldībās neviens no kandidātiem neieguva vairāk nekā puses vēlētāju atbalsta un divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti par mēra krēslu sacentīsies otrajā kārtā 18. martā.
Balsu skaitīšana Lietuvā vēl turpinās.
Atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem sociāldemokrāti ieguvuši visvairāk balsu.
Otrajā vietā ir parlamenta valdošās koalīcijas lielākā partnere – konservatīvā partija "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti".
Pēc tam sekos pašvaldībās izveidotie politiskie spēki – vēlēšanu komitejas. Tālāk seko parlamenta opozīcijā esošās Zemnieku un zaļo savienība un Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā", valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība un opozīcijā esošā "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība".
Viļņā un Klaipēdā mēru izraudzīsies otrajā kārtā; Kauņā pārvēlēts līdzšinējais mērs
Galvaspilsētā Viļņā visvairāk balsu ieguvis līdzšinējais vicemērs Valds Benkunsks no konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti", tomēr atbalsts viņam nav bijis pietiekams, lai uzvarētu pirmajā kārtā, un otrajā vēlēšanu kārtā viņam būs jāsacenšas ar bijušo Viļņas mēru Artūru Zuoku no Brīvības un taisnīguma partijas. Līdzšinējais Viļņas mērs Remigijs Šimašus jau pērn paziņoja, ka nekandidēs uz trešo amata termiņu, bet viņa pārstāvētā liberālā Brīvības partija ir ieguvusi deviņus no 51 deputātu mandātiem Viļņas pašvaldībā.
Savukārt otrajā lielākajā pilsētā Kauņā jau pirmajā kārtā ar 60% vēlētāju atbalstu uzvarējis līdzšinējais mērs Matijošaitis, kura politiskā komiteja "Vienotā Kauņa" ieguvusi 26 no 41 pašvaldības deputātu mandātiem. Lietuvas otras lielākās pilsētas mēra amatā Matijošaitis ir kopš 2015. gada, tikmēr viņa ģimenes pārvaldītais koncerns "Vičiūnu grupe", kas ir viens no Lietuvas lielākajiem pārtikas ražotājiem, iesaistīts vairākos skandālos, piemēram, par neaiziešanu no Krievijas tirgus pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un par iespējamu Eiropas Savienības atbalsta izkrāpšanu. Neilgi pirms vēlēšanām uz žurnālistu jautājumu, kam pieder Krievijas anektētā Ukrainas Krimas pussala, Matijošaitis atbildēja: "Man noteikti ne."
Arī trešajā lielākajā pilsētā Klaipēdā mēru ievēlēs otrajā kārtā, kur sacentīsies politiskās komitejas "Uzticīgi Klaipēdai" kandidāts Arvīds Vaitkus, kurš no 2013. līdz 2019. gadam bija Klaipēdas ostas vadītājs, bet pēc tam bija Klaipēdas domes deputāts un Seima deputāts no partijas "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti" Audrjus Petrošus. Līdzšinējais Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks no Sociāldemokrātu partijas netika pārvēlēts uz ceturto amata termiņu, paliekot piektajā vietā.
Šauļos un Panevēžā ar pārliecinošu atbalstu mēra amatā pārvēlēti attiecīgi Artūrs Visocks un Rītis Mīkols Račkausks, kuri savos amatos ir kopš 2015. gada.
KONTEKSTS:
Lietuvā pašvaldību vēlēšanās piedalījās gandrīz 49% balsstiesīgo, kas ir divdesmit gados augstākais vēlētāju aktivitātes rādītājs Lietuvas pašvaldību vēlēšanās.
2019. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 47,9% balsstiesīgo, bet 2015. gadā, kad pirmo reizi Lietuvā mērus ievēlēja tiešā balsojumā, savu izvēli izdarīja 47,18% balsstiesīgo. Pirms tam 2011. gadā vēlētāju aktivitāte bija 44,08%.
